Šodien Rīgas Brāļu kapos svinīgi tiks atklāta piemiņas telpa "Svešumā kritušajam latviešu karavīram".
Atklāšana notiks, piedaloties Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (SC) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim ģeneralmajoram Raimondam Graubem.
Telpa "Svešumā kritušajam latviešu karavīram" ir viena no vairākiem Rīgas Brāļu kapu depozitārijiem, bet atradās viskritiskākajā tehniskajā stāvoklī un bija pakļauta dažādai dabas un urbanizācijas iedarbībai.
Rīgas Brāļu kapu atjaunošanas un restaurācijas kopējā stratēģiskajā plānā bija paredzēts veikt izpētes darbus, izstrādāt funkcionālo koncepciju, pasūtīt atjaunošanas un restaurācijas projektu un uzsākt darbu. 2006.gadā pie otrā depozitārija tika uzstādīta arī informatīvā zīme par paredzētajiem darbiem.
Paralēli daudziem plānotajiem un izstrādātajiem Rīgas Brāļu kapu projektiem, kas tiek veikti atbilstoši piešķirtajam finansējumam, Rīgas pieminekļu aģentūra (RPA) veica visus plānotos priekšdarbus un 2008.gadā sāka darbu pie otrā depozitārija rekonstrukcijas.
Abās telpas sānu sienās iekalta Aleksandra Čaka un Jāņa Akurātera dzeja. Piemiņas vietas centrālais vēsturiskais un saturiskais elements ir tēlnieka Kārļa Zāles veidotais kritušā karavīra cilnis centrālajā sienā. Svešuma tēmu akcentē akmens paaugstinājums, ko dala nosacīts krusts ar pasaules kartes kontūrām.
Par piemiņas telpas simbolu tika izvēlēta vēsturiskā pirmā Latvijas karavīra krūšu nozīme, kas ciļņa veidā izgatavota rotā depozitārija ieeju.
Piemiņas telpas "Svešumā kritušajam latviešu karavīram" atjaunošanu finansēja Rīgas dome, Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, kā arī privātpersonas, kopumā ziedojot 42 964 latus.