Rīgas dome pieņem noteikumus- neapbūvēta īpašuma teritorijā zāle būs jāpļauj vismaz divas reizes gadā

© Romāns Kokšarovs / F64

Rīgas dome šodien pieņēma grozījumus Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos, kas paredz būtiskas izmaiņas ēkām pieguļošo teritoriju kopšanā.

Piemēram, pašlaik spēkā esošie noteikumi liedz kokiem nobirušo lapu uzkrāšanu. Savukārt pēc grozījumu stāšanās spēkā lapu uzkrāšana tiks liegta uz cietiem segumiem un divu metru attālumā no tiem.

Lapas drīkstēs uzkrāt zālienos, un tās būs jānovāc vai nu tad, kad lapkritis būs beidzies līdz 31.oktobrim, vai arī jāsasmalcina līdz ar pirmo zāles pļaušanu līdz 30.aprīlim, atstājot kā barības vielas.

Tomēr nedrīkstēs pieļaut lapu un zaru uzkrāšanos uz publiskā lietošanā esošām brauktuvēm, piebrauktuvēm, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem, kā arī autostāvvietām.

Paredzēts arī noteikt kārtību sagrābto un maisos salikto kritušo lapu centralizētai savākšanai, kas tiks nodrošināta no 15.oktobra līdz 30. novembrim.

Apbūvētā nekustamā īpašumā un īpašumam pieguļošajā teritorijā, tāpat kā līdz šim, zāliens būs jāpļauj visā teritorijā, nepieļaujot, ka zāles garums pārsniedz 20 centimetrus.

Savukārt neapbūvēta nekustamā īpašuma teritorijā visa pret publisku vietu vērstā teritorija būs pļaujama ne retāk kā divas reizes gadā - līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 15. septembrim.

Papildus būs pļaujama divus metrus plata zona uz katru pusi no publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem un četrus metrus plata zona gar īpašuma robežām, nepieļaujot, ka zāles garums pārsniedz 20 centimetrus.

Pārmaiņas skars arī sniega novākšanu no ietvēm, izslēdzot pretrunīgās prasības, piemēram, par sniega vaļņu veidošanu.

Turpmāk nebūs prasības attīrīt no sniega visus cietā seguma celiņus. Drīkstēs attīrīt celiņus 50% platumā, bet ne mazāk kā 1,5 metrus.

Līdz ar to pārējo celiņa platību varēs izmantot sniega uzkrāšanai.

Tāpat nebūs prasības nepieļaut apledojuma veidošanos, bet būs prasība - nepieļaut slīdamību. Tas nozīmē, ka nevajadzēs izmantot ledus cērtņus, kas bojā celiņu segumus ledus nokalšanai. Tā vietā varēs izmantot pretslīdes materiālus.

Lai samazinātu sāls lietošanu gājēju celiņu attīrīšanai no sniega, paredzēts, ka uz gājēju celiņiem drīkstēs izmantot pretslīdes materiālus, kuros sāls daudzums nepārsniegs 20%.

Slīdamības mazināšanai tiks pieļauta arī šķembu izmantošana, ja to saskaņos ar meliorācijas sistēmas uzturētāju.

Tāpat kā pašlaik, ziemas periodā kopšanas darbi pirmo reizi būs jānodrošina katru dienu līdz plkst.8.

Jaunie noteikumi arī paredz pašvaldības palīdzību teritoriju kopšanai. Piemēram, saistošajos noteikumos tiks iekļautas līdz šim pašvaldības rīkotās lapu savākšanas akcijas, kā arī paredzēta pašvaldības palīdzība to teritoriju kopšanā, kur blakus ēkām ir nesamērīgi lielas piegulošās teritorijas.

Paredzēts atbalsts piegulošo teritoriju apsaimniekotājiem, nodrošinot ar bezmaksas smiltīm 50 kilogramu apjomā piegulošajās teritorijās esošo cietā seguma ietvju un gājēju ceļu kopšanai.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.