RNP padome atsaukusi uzņēmuma valdes locekli Martinsonu "nepietiekami efektīvas darbības dēļ"

© Lauris Vīksne /F64

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome atsaukusi uzņēmuma valdes locekli Elmāru Martinsonu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmumā.

Martinsons atsaukts "nepietiekami efektīvas darbības dēļ".

"RNP ir uzņēmums, kam jākļūst par efektīvu, atvērtu, augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošinošu uzņēmumu, kas kvalificējas kotēšanai biržā. Lai šo ambiciozo mērķi realizētu, nepieciešama visu uzņēmuma valdes locekļu proaktīva rīcība un nedalīta uzmanība izvirzītajiem mērķiem. Analizējot uzņēmuma attīstības tempu un katra valdes locekļa paveikto, RNP padome saskatīja nepietiekamu efektivitāti valdes locekļa Elmāra Martinsona darbā, tāpēc padome pieņēma lēmumu par valdes locekļa atsaukšanu," skaidro RNP Padomes priekšsēdētājs Ainārs Ozols.

Kā ziņots, 2020.gada septembrī RNP dalībnieku sapulcē tika ievēlēta uzņēmuma valde un padome. Par RNP valdes priekšsēdētāju tika izraudzīts "Valsts nekustamie īpašumi" bijušais valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, bet uzņēmuma valdes locekļu amatiem tik izvēlēti AS "Lido" bijušais valdes loceklis Bernhards Maļinovskis un bijušais RNP valdes priekšsēdētājs Martinsons.

Savukārt no jauna izveidotajā uzņēmuma padomē tika ievēlēti Jānis Leimanis, bijušais "Royal Unibrew" un "Ventspils naftas terminala" darbinieks Mārcis Gaspažiņs un "Rīgas satiksmes" padomes priekšsēdētājs, bijušais "SEB bankas" vadītājs Ainārs Ozols.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka namu apsaimniekošanas uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" dibināts 2010.gada decembrī un pieder Rīgas pašvaldībai. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5,1 miljons eiro. No 2011.gada uzņēmums visu laiku strādājis ar peļņu, tomēr 2019.gadā, neraugoties uz apgrozījuma pieaugumu par 6%, RNP strādāja ar 958 800 eiro zaudējumiem.

Arī pērn RNP strādāja ar 4,6 miljoni eiro zaudējumiem, bet Uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 13% un bija 55,6 miljoni eiro. Apgrozījuma samazinājums par 8,4 miljoniem eiro esot saistīts ar ieņēmumu no plānoto dzīvojamo māju remonta darbu veikšanas samazinājuma. Savukārt zaudējumu apjoma pieaugumu ietekmēja uzkrājumu metodikas pārskatīšana šaubīgajiem debitoriem, pamatā palielinot uzkrājumus ilgstoši kavēto parādu kategorijās.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.