Rīgā šogad būs jau 40 pilsētas pļavas

© Ekrānšāviņš

Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau trešo gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Šogad pļavas tiks veidotas desmit jaunās vietās Rīgā - pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas, Zunda kanāla skvērā, pļavā pie Tekstilnieku ielas, Buru ielas skvērā, Daugavas krasta nogāzē pie Mazjumpravmuižas, Maskavas forštatē pie Siena tirgus, pie Slāvu apļa, Juglā pie Strazdupītes, kā arī turpināsies pļavu izveide Dreiliņkalna apkārtnē un Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.

Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē: https://bit.ly/Pilsetasplavukarte

Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu - lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Līdz maija beigām visās pilsētas pļavās notiks agrā pļaušana. Tās mērķis ir ierobežot nevēlamas ekspansīvās sugas - kamolzāli, vārpatu, aireni. Tāpat agrā pļaušana palīdz novājināt invazīvās sugas - Kanādas zeltslotiņu, daudzlapu lupīnu un citas. Šie augi izaug pirmie, tāpēc agrā pļaušana ir viens no veidiem to ierobežošanai. Pilsētas pļavās iepriekšējās sezonās iesētie pļavu augi attīstās lēnāk, tie ir sīkāki un pļaušana tos maz ietekmēs. Tieši otrādi - pļaušana ļaus pļavu augiem labāk attīstīties, jo tie nebūs nevēlamo augu nomākti. Otrā pļaušana paredzēta vasaras beigās. Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

Tāpat šogad desmit pilsētas pļavās LDF uzstādīs informācijas stendus, kuros varēs iepazīt konkrētā vietā augošos augus. Savukārt rudenī notiks jau ierastās pilsētas pļavu sēšanas talkas - tajās tiks iesētas šajā vasarā ievāktās pļavas augu sēklas.

"Šogad dabisko pļavu skaits Rīgas pilsētā jau tuvosies 40! Iedzīvotāju interese un atbalsts pļavu ierīkošanā rāda arvien paaugošu tendenci - bioloģiskās daudzveidības palielināšana ir būtiska ekosistēmas uzturēšanā, pļavas ne tikai rada jaunas, kvalitatīvas zaļās zonas, bet arī ir veids, kā ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo pilsētas infrastruktūru," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

LDF pilsētas pļavu projekta eksperte Rūta Sniedze-Kretalova stāsta: “Šajā pavasarī vairākās pilsētas pļavās ir parādījušās gaiļbiksītes, tāpat ir veiksmīgi ieaugušies zvaguļi, kuri noteikti palīdzēs vairot pļavās dabas daudzveidību. Šobrīd pilsētas pļavām vairāk par visu ir vajadzīgs kārtīgs lietus, lai notiktu pļavas augu attīstība. Sagaidāms, ka pļavās, kuru izveide notikusi 2021. gada rudenī, ap Jāņiem redzēsim ziedošas pīpenes, dzelzenes un savvaļas burkānus.”

Rīgas pašvaldība šogad arī plāno pieņemt saistošos noteikumus, nosakot jaunas dabisko pļavu atrašanās vietas galvaspilsētā.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pašvaldību un Orhūsas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais