Izveidota četru jūru ostu apvienība

© f64.lv, Ģirts Gertsons

Rīgas osta parakstījusi sadarbības deklarāciju ar Kartahenas ostu Spānijā, Triestes un Monfalkones ostu Itālijā un Ziemeļjūras ostām Beļģijā un Nīderlandē, lai stiprinātu ostu darbu ilgtspējas, enerģētikas, digitalizācijas un Eiropas transporta jomā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Tādējādi Rīgas osta kļuvusi par vienu no četru jūru ostu apvienības dibinātājām, bet apvienība ir atvērta, un tai var pievienoties arī citas ostas.

Paredzēts, ka ostas apmainīsies ar zināšanām, pieredzi un labās prakses piemēriem enerģētikas jomā, tostarp atjaunojamo energoresursu ražošanā un izmantošanā ostās, kā arī vides pārvaldībā un ilgtspējīgā ostu apsaimniekošanā. Tāpat kopējā ostu tīklā stiprinās katras ostas konkurētspēju, veicinot kravu plūsmu starp ostām un daloties zināšanās par ostas procesu digitalizāciju, ostas kopienas sistēmām (PCS) un satiksmes vadību.

Brīvostā norāda, ka vēl viens svarīgs mērķis ir sadarbība finansējuma piesaistē un kopīga piedalīšanās Eiropas projektos, īpaši ilgtspējas, enerģētikas, viedo tehnoloģiju un Eiropas transporta tīkla jomās.

Vienlaikus ostu sadarbība palīdzēs kopīgi sasniegt Eiropas izvirzītos mērķus, tostarp Eiropas zaļā kursa īstenošanā un pakotnes "Fit for 55" prasību izpildē, alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošanā, atjaunojamo un zema oglekļa satura degvielas izmantošanā jūras transportā, norāda ostā.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš atzīmē, ka Eiropā vidēja lieluma ostām ir tās pašas prasības un izaicinājumi, kas lielajām pasaules mēroga ostām, bet būtiski mazāk resursu, lai sasniegtu Eiropas izvirzītos mērķus un risinātu ar ģeopolitiku un globālajām nozares pārmaiņām saistītos jautājumus.

"Kopīgi ar partnerostām esam definējuši vidēja lieluma ostas pamatnostādnes, kā arī apzinājuši izaicinājumus un jomas, kurās mums būtu nepieciešams sadarboties, lai sasniegtu vislielāko sinerģijas efektu," pauž Zeltiņš.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas brīvostā 2023.gadā pārkrāva kopumā 18,794 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp februārī ostā pārkrāva 3,592 miljonus tonnu kravu.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais