Izsolīs vairākus "Ceļu pārvaldes" īpašumus Rīgā

© Lauris Vīksne / F64

Izsolē varēs iegādāties vairākus maksātnespējīgajai AS "Ceļu pārvalde" piederošus īpašumus Rīgā, liecina maksātnespējas administratores Elīnas Karstās paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Izsolīs nekustamo īpašumu Bukultu ielā, Rīgā, ko veido zemesgabals ar kopējo platību 6977 kvadrātmetri.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 123 000 eiro, kas nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro. Pēc kārtas tā ir otrā izsole ar lejupejošu soli.

Izsole noslēgsies 1.jūlijā plkst.13.

Tāpat izsolīs nekustamo īpašumu Ganību dambī 30L, Rīgā, kuru veido zemesgabals ar kopējo platību 1,57 hektāri un uz tā esošā apbūve.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 263 000 eiro, kas nav apliekama ar PVN. Izsoles solis ir 6000 eiro. Pēc kārtas tā ir otrā izsole ar lejupejošu soli.

Izsole noslēgsies 1.jūlijā plkst.13.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa 2023.gada 5.jūnijā ierosināja "Ceļu pārvaldes" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču lieta 2023.gada 11.augustā tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Rīgas pilsētas tiesa "Ceļu pārvaldi" par maksātnespējīgu pasludināja 2023.gada 5.oktobrī.

Tāpat ziņots, ka "Ceļu pārvalde" ir viens no trim uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) 2023.gada vasarā piemēroja sodu ceļu būves karteļa lietā. "Ceļu pārvaldei" tika piemērots sods 1 026 958,61 eiro apmērā.

"Ceļu pārvaldes" apgrozījums 2021.gadā bija 30,205 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 1,277 miljoni eiro. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Kompānija "Ceļu pārvalde" izveidota 1994.gadā, privatizējot Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu "Ceļu pārvalde". "Ceļu pārvaldes" pamatkapitāls ir 2 374 456, bet tās māteskompānija ir AS "Rīgas sanitārā transporta autobāze", kurai pieder 88,73% "Ceļu pārvades" akciju.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais