Vērts apskatīt: Rīgas zoodārza jaunajā aviārijā izbūvēta skatu platforma

© Dmitrijs Suļžics/MN

Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā atvērta būtiskas pārmaiņas piedzīvojusī flamingu mītne, informēja zooloģiskā dārza Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Salnāja.

Jaunajā aviārijā izbūvēta ērta skatu platforma zoodārza apmeklētājiem. Tā ļauj paciemoties putnu mītnē un vērot flamingu darbošanos bez norobežojoša žoga. Flamingi tikai nupat sākuši iepazīt jauno āra mītni, tādēļ nezināmie plašumi putniem rada uztraukumu. Pēc tam, kad tie būs pieraduši pie jaunajiem apstākļiem, arī apmeklētāji varēs ieiet voljēra skatu laukumā.

Jaunais flamingu voljērs ir pārsegts ar tīklu, lai pasargātu iemītniekus no dažādiem savvaļas ciemiņiem, kuri var nodot kādas infekcijas slimības, piemēram, bīstamo putnu gripu. Tīkls palīdz arī novērst vārnu un lapsu radītos apdraudējumus.

Voljērā izveidots dīķis ar dažādu zonējumu un atšķirīgu dziļumu, kas seklajā daļā ļauj putniem demonstrēt dabisko uzvedību, mīņājoties pa mālaino grunti un ar knābi smalstot ūdens sīkbūtnes. Savukārt pretējā galā ir dziļāks, kas ļauj putnam kārtīgi nomazgāties un peldēties. Daļā baseina izveidots purviņš, kas kalpos kā ūdenstilpes attīrītājs.

Šī gada pavasarī Rīgas zooloģiskajā dārzā ieradās pieci jauni sārtie flamingi no Hlubokas zoodārza Čehijā. Jaunie putni ir nedaudz pelēcīgāki par pārējiem aviārija iemītniekiem - gadu vecajiem flamingiem ķermenis ir klāts ar sārtām spalvām, taču spārni ir pelēki.

Rudenī putnu grupu paredzēts palielināt - uz Rīgu no Čehijas plāno atvest vēl deviņus sārtos flamingus.

Līdz šim Rīgas zoodārzā mita pieci flamingi - viens sarkanais flamings un četri sārtie flamingi, kuri sasnieguši ievērojamu vecumu, attiecīgi 42 un 36 gadus.

Dabā to vecums reti kad pārsniedz 25-30 gadus, taču nebrīvē daži putni var nodzīvot līdz 60 un pat vairāk gadiem. Pašlaik Rīgā mītošais 42 gadus vecais sarkano flamingu tēviņš ir starp 20 vecākajiem nebrīvē mītošajiem savas sugas pārstāvjiem.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais