Banka: Jaunie dzīvokļi Rīgā joprojām nav vidējai mājsaimniecībai pa kabatai

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī uzlabojusies visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

Tostarp Rīgā mājokļu pieejamība pieauga straujāk nekā Viļņā un Tallinā.

Bankā informē, ka Rīgā vidējā mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, 2024.gada trešajā ceturksnī varēja atļauties iegādāties dzīvokli gandrīz 88 kvadrātmetru platībā. Tajā pašā laikā pirmreizējā tirgū vidēja mājsaimniecība varēja atļauties iegādāties dzīvokli vien 42 kvadrātmetru platībā.

Savukārt Tallinā 2024.gada trešajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību varēja atļauties aptuveni 56 kvadrātmetru dzīvokli, bet Viļņā - 51 kvadrātmetra dzīvokli.

"Swedbank" pārstāvji arī norāda, ka Rīgā jauno dzīvokļu segmentā vidējā mājsaimniecība šogad trešajā ceturksnī varēja atļauties iegādāties aptuveni trīs reizes mazāku platību nekā nerenovētā dzīvoklī ārpus Rīgas centra, pārsvarā - sērijveida mājās.

Ņemot vērā, ka vidēji tiek pirkti dzīvokļi aptuveni 55 kvadrātmetru platībā, no jauna būvētie dzīvokļi Rīgā arvien nav vidējai mājsaimniecībai pa kabatai. Taču šī segmenta pieejamība ir līdzīgi zema arī kaimiņvalstu galvaspilsētās, norāda bankā.

"Swedbank" pārstāvji skaidro, ka mājokļu pieejamības uzlabošanos Rīgā sekmēja dzīvokļu vidējās cenas neliels kritums, būtisks samazinājums jauno mājokļu kredītu procentu likmēs, kā arī arvien visai strauji augošās algas.

"Mājsaimniecību rocība atgriezusies pirmsinflācijas perioda līmenī, kas palīdz uzlaboties patērētāju noskaņojumam. Nākamgad procentu likmes turpinās krist, un neto algas augs gandrīz tikpat strauji kā šogad, radot labākus priekšnosacījumus gan mājokļu pieejamībai, gan tirgus aktivitātei," pauž bankā.

Tāpat bankā norāda, ka dzīvokļu tirgus aktivitāte pamazām uzņem apgriezienus. Lai arī jau šogad otrajā ceturksnī varēja novērot nelielu uzlabojumu darījumu skaitā, trešajā ceturksnī aktivitāte pieauga vēl manāmāk. Pēc provizoriskajiem datiem, situācija tirgū uzlabojās pateicoties aktivitātes kāpumam otrreizējā tirgū, īpaši, sērijveida dzīvokļu segmentā. Tikmēr aktivitāte pirmreizējā tirgū krietni piekliboja, lai gan ir novērotais kritums gan darījumu, gan rezervāciju skaitā ir kļuvis mazāks. Nepārdoto jauno dzīvokļu krājumi pieauga.

Sākotnējie dati liecina, ka vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā saruka gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan arī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Ārpus centra esošo, pārsvarā nerenovētu sērijveida dzīvokļu, kas veido apmēram 60% no tirgus, cena salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni pieauga nedaudz. Taču kopumā tā pēdējo divu gadu laikā svārstījusies salīdzinoši mazā intervālā un ir zem 2021.gada izskaņas vērtības. Savukārt jauno dzīvokļu cenas arvien aug ar divciparu skaitli.

"Jaunajiem dzīvokļiem gaidām tālāku cenu kāpumu, tomēr cenu pieauguma ātrums varētu būt krietni piezemētāks," piebilst bankā.

"Swedbank" pārstāvji arī norāda, ka algu pieauguma tempi trešajā ceturksnī bremzējās, taču tāpat bija visai strauji un tuvākajā nākotnē īpaši nesaruks. Nedaudz lielāku rocību lielākajai daļai algu saņēmēju dos plānotās nodokļu izmaiņas 2025.gadā.

"Vidējā dzīvokļa cena visdrīzāk īpaši nemainīsies, ja tirgū nebūs kādu būtisku šoku. Visbeidzot, jauniem mājokļa kredītiem piemērotā procentu likme uzsākusi manāmāku lejupslīdi, un Eiropas Centrālā banka (ECB) pakāpeniski turpinās samazināt savas bāzes procentu likmes. Sagaidām, ka ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, nākamgad rudenī saruks līdz 1,75% atzīmei. Arī mājokļu pieejamības uzlabošanās ceļš varētu būt mazliet bedrains un līkumots, bet galvenais, ka augšupvērsts," norāda bankā.

Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.