Rīgas pašvaldība mudina Saeimu atcelt noteikumus, kas visām Latvijas pašvaldībām liedz ātri un efektīvi cīnīties ar krogiem un klubiem, kuri trokšņo un traucē iedzīvotāju naktsmieru.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais arī norāda uz iespējām izskaust no pilsētas vēsturiskā centra striptīza klubus.
Policijas cīņa ar trokšņaino naktsklubu īpašniekiem pēdējos gados pielīdzināma cīņai ar vējdzirnavām. Proti, kroga īpašnieks administratīvā pārkāpuma protokolu var pārsūdzēt tiesā, kas lietu labākajā gadījumā skata pēc pusotra gada. Līdz tam brīdim izklaides lokāls jau paspējis nopelnīt un nobankrotēt, bet tā īpašnieki nodibināt jaunu uzņēmumu, kas visbiežāk turpina trokšņot tajā pašā vietā, tikai ar citu nosaukumu. «Piemēram, Anglijā, ja krogā gada laikā tiek konstatēti seši pārkāpumi, tad iestādi var aizvērt. Pie mums klubos var nogalināt, tirgot narkotikas, bet saimnieks noplāta rokas – tāda ir mana publika – un nekādu atbildību neuzņemas,» saka Rīgas Pašvaldības policijas vadītājs Jānis Geduševs. Viņš uzsver, ka Vecrīgas klubos, kas nokļuvuši tā dēvētajā melnajā sarakstā, policijas patruļa iegriežas ik pa divām stundām, taču soda naudas, kas sasniedz vairākus tūkstošus latu, klubu īpašnieki bieži vien nenomaksā.
Šādas iespējas lielā mērā veicina Ministru kabineta noteikumi, kas neļauj pašvaldībai pašai mērīt trokšņu līmeni, jo likumā noteikts, ka mērījumus var veikt vai nu specializēts ekspertīžu centrs, vai sertificēta privātkompānija. Ekspertīžu centrs pēc pieciem vakarā diemžēl nestrādā, bet algot privātos speciālistus policijai ir par dārgu. Situācija ir kurioza, jo, piemēram, Rīgas pašvaldībai ir pašai savs trokšņu mērīšanas aparāts, kas agrāk tika arī izmantots, taču nezināmu iemeslu dēļ valdība šādas tiesības pašvaldībām pirms pāris gadiem atņēma. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis pēc galvaspilsētas galvenā policista uzklausīšanas sola steidzami ierosināt nejēdzīgo liegumu atcelt.
D. Turlais norāda, ka Saeimai būtu jāatļauj galvaspilsētai pašai noteikt teritorijas, kur var un kur nevar atrasties striptīza un masāžas klubi. Šobrīd tādas iespējas Rīgas vadībai nav, tāpēc arī vecpilsētā joprojām ir striptīza klubi.
Vēl viena joma, kurā būtu nepieciešami uzlabojumi, ir klaiņojošie suņi, jo, pēc iedzīvotāju pieredzes, īsti nav skaidrs, kurš galvaspilsētā par tiem atbildīgs.
Šobrīd pat Rīgas pašvaldības policists J. Geduševs nevar atbildēt – kam zvanīt, lai pasūdzētos par klaiņojošajiem dzīvniekiem. Teorētiski tas būtu jādara speciālai firmai, ar kuru pašvaldībai ir noslēgts līgums, taču praksē sadarbība līdz šim nav izdevusies.
D. Turlais piedāvā ieviest suņu reģistru, taču līdzšinējās diskusijās šāds risinājums nav akceptēts un vislielākās pretinieces esot bijušas suņu audzētavas. «Tās federācijas ir pelēkā biznesa turētājas un tāpēc arī negrib uzņemties atbildību. Mums būtu iespēja piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus šāda reģistra izveidei, bet viņi ir pret,» saka D. Turlais.