Atklāj Austrumu maģistrāles posmu

© LETA

Pa jauno Austrumu maģistrāles posmu Rīgā ar automašīnu pāris minūšu laikā var ātri un ērti nokļūt no Brīvības ielas (Vairoga ielas krustojumā) uz Vecmīlgrāvi un Vecāķiem. Ceturtdien šo posmu atklāja Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Posmu veido trīs daļas – Austrumu maģistrāles krustojums ar Gaujas ielu (turpinājums esošajam satiksmes pārvadam Vairoga ielā), Viestura un Meža prospektu divu līmeņu satiksmes mezgls, kā arī šos objektus savienojošais Austrumu maģistrāles posms no Gaujas ielas līdz Viestura prospektam, kas izbūvēts 2008. gadā.

Arī pēc satiksmes kustības atklāšanas estakādēs turpināsies būvdarbi. Ceļu būves firmas ACB tehniskais direktors Dzintars Pomers informē, ka mēneša laikā vēl tiks izbūvētas nobrauktuves un veikti labiekārtošanas darbi – ceļa apgaismošana, brīdinājumu zīmju uzstādīšana, zaļās zonas iekārtošana. RD Satiksmes departamenta pārstāvji plāno, ka atļauto braukšanas ātrumu šajā ceļa posmā varētu noteikt līdz 70 kilometriem stundā, pagaidām tas ir tāds pats kā pilsētā – 50 kilometri stundā.

Autoeksperts Pauls Timrots uzskata, ka satiksme šajā Rīgas daļā bijusi apgrūtināta un to tiešām bijis nepieciešams uzlabot. «Vēl jau būtu labi, ja pabeigtu arī šobrīd apturētā tilta būvniecību no Tvaika ielas uz Viestura prospektu,» piebilst P. Timrots.

N. Ušakovs stāsta, ka «pagaidām neizbūvēts palicis Austrumu maģistrāles posms pie Ieriķu ielas. Joprojām tiek risināti jautājumi par zemes īpašumu apmaiņu, jo tur ir daudz privātu vai baznīcām piederošu īpašumu. Kad tie tiks atrisināti, varēsim sākt būvniecību.»

Paredzēts, ka Austrumu maģistrāle nodrošinās tranzīta satiksmi, uzņems galvenās pilsētas starprajonu transporta slodzes un izvadīs uz ārējo ceļu tīklu, atslogojot vēsturisko centru no kravu transportlīdzekļu satiksmes.

Viestura un Meža prospekta divu līmeņu šķērsojuma būvdarbus veica par 13,15 miljoniem latu, bet Austrumu maģistrāles krustojuma ar Gaujas ielu par 22,458 miljoniem.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.