Rīgas Vanšu tilta vantis atkal apstrādās ar slidenu vielu

© Gatis Gierts/f64

Ik pa laikam kāds sadomā uzrāpties Vanšu tiltā. Ironiski, bet tā jau kļuvusi gandrīz par tautas tradīciju un par katru kāpēju tomēr ir savs atšķirīgs stāsts. Vidējais aritmētiskais kāpējs ir 20–30 gadu vecs, izvēlas rāpties gada vēsākajos mēnešos, bet savu rīcību motivēt nespēj.

Pavisam nesen, pagājušajā nedēļā par šādu soli izšķīrās kāds 57 gadus vecs vīrietis. Viņš nebija paguvis uzrāpties augstu, tāpēc satiksmi apturēt nevajadzēja un policistu pierunāts, viņš pats norāpies lejā. Savu rīcību vīrietis nespēja motivēt un pēc sarunas policistiem radās aizdomas par viņa iespējamām psihiskām problēmām, tāpēc viņš nogādāts Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā.

2009. gada oktobra beigās Vanšu tilta balsta spicē uzkāpa 22 gadus vecs jaunietis, kurš bija pat gatavs nolēkt. Uz trim stundām tika apstādināta satiksme, galvaspilsētas centrā izveidojot pēdējo trīs gadu laikā lielākos sastrēgumus. Ekspertīžu rezultāti liecināja, ka jaunietim bijuši psihiski traucējumi. Jaunieša rīcības motīvi, viņam kāpjot tiltā, policijai palikuši neatklāti. Pēc šī gadījuma Rīgas pašvaldība nolēma vantis pārklāt ar īpašu vielu, kura apgrūtinātu „vanškāpšanu”.

2007. gada 15. aprīlī pa vantīm kāpa kāds 32 gadus vecs vīrietis. Viņš toreiz gan esot atradies alkohola reibumā un viņu izdevies nocelt vien ar pacēlāja palīdzību. Tāpat tikusi traucēta satiksme un pret vainīgo sāka kriminālprocesu par huligānismu.

2006. gadā Vanšu tiltā mēģināts uzrāpties trīs reizes. Janvāra naktī 25 gadus vecs vīrietis nolēma atzīmēt savu vārda dienu. Tērpies pilnā ekipējumā un ar videokameru, vīrietis kāpa augšup, bet lejā uz tilta viņu gaidīt palikuši draugi, kas bija šī svinību kāpiena liecinieki. Vārda dienas pasākumam vīrietis bija gatavojies jau pus gadu.

Pēc gandrīz pusgada, tā paša gada augustā, kāds jauns vīrietis basām kājām, bez krekla, ģērbies vienīgi šortos, mēģināja uzkāpt pa vantīm. Sasniedzis 20 metru augstumu, vīrietis mājis lejā stāvošajiem cilvēkiem, kas notikuma vietā bija pulcējušies diezgan kuplā skaitā. Sākotnēji pa vantīm mēģinājis uzkāpt arī kāds vīrieša paziņa, taču viņam tas nav pārāk labi izdevies.

2004. gada aprīlī 1979. gadā dzimis vīrietis uzkāpa līdz pašai augšai, pastāvēja apmēram desmit minūtes un pēc tam kāpa atpakaļ lejā. Atšķirībā no citiem saviem līdzīgi domājošajiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam viņš piezvanījis pats un paziņojis, ka negatavojas lēkt zemē. Vīrietis pavēstījis, ka vēloties no augšas palūkoties „kā mēs dzīvosim Eiropas Savienībā”.

2003. gada novembrī Vantis centās iekarot iereibis 1981. gadā dzimis Artūrs, kuram tika piespriests administratīvais sods. Savukārt, 2002. gads leģendārs ar Silardu Ilgaču un eklēriem, kas kļuva par tās vasaras traģikomiskāko gadījumu. Divkārtēja rāpšanās pa Vanšu tilta vantīm vīrieti vismaz uz brīdi padarīja slavenu. Silarda mērķis nebija pašnāvība, bet gan vēlme pievērst uzmanību savām problēmām (tobrīd viņam nebija dzīvesvietas un darbs), pa vienu balsta pusi uzrāpjoties un pa otru norāpjoties. Un par eklēriem – „Es nepieprasīju! Viņi paši piedāvāja,” tā vēlāk kādā intervijā skaidroja kāpējs. Ārsti viņu atzina par garīgi nepieskaitāmu un noteica ārstēšanos apsardzes uzraudzībā.

Pēc pēdējā mēģinājuma uzrāpties Vanšu tilta vantīs „Rīgas tilti” plāno atkārtoti atjaunot uz tām uzklātās speciālās slīdīgās vielas kārtu, lai novērstu līdzīgus gadījumus. Tomēr pēc šī atgadījuma plānots speciālo smēri uzklāt lielākā vanšu augstumā. Vantis tiek pārklātas ar smēri kopš 2009. gada un pašlaik tās noklātas trīs līdz astoņu metru augstumā.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.