Rīgas dome tikai šonedēļ lems, vai atļaut rīkot Leģionāru piemiņas dienas pasākumus 16. martā. Taču, kā rāda pērnā gada pieredze, ja arī Rīgas rāte tos aizliegs, tiesa šādu lēmumu var atcelt un plānotie pasākumi notiks.
Pašlaik Rīgas domē 16. marta pasākumus pieteikuši Daugavas vanagi, Apvienība pret nacismu, biedrība Autonomā darbība, Gustava Celmiņa centrs un Uldis Freimanis. Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas jautājumu komitejas vadītājs Dainis Turlais skaidroja, ka dome vēl nav izlēmusi – atļaut vai neļaut tos rīkot. «Likums paredz, ka šis pienākums ir nevis politiķu, bet gan izpilddirektora kompetencē. Amatpersona tad arī uzklausa iesniedzēju argumentus, valsts un pašvaldību iestāžu ieteikumus, rekomendācijas un slēdzienus. Pašlaik procedūra nav notikusi, to plānots darīt nākamnedēļ,» teica D. Turlais.
«Domes lēmums gan neko nevar iespaidot. Ja arī mēs teiksim nē visiem 16. marta pasākumu rīkotājiem, viņi to var pārsūdzēt tiesā. Administratīvā tiesa pērn tā arī izdarīja, atceļot domes lēmumu,» norādīja komitejas vadītājs. Viņš uzskata, ka politiķi, nevēloties risināt šo jautājumu, uzvēluši to uz izpildvaras un policijas pleciem – lai tās tiek galā ar šo pretrunīgi vērtēto pasākumu un tā dalībniekiem, no kuriem liela daļa šo dienu izmanto politiskai ažiotāžai.
Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa, vaicāta par Drošības policijas ieteikumu domei, konkrētu atbildi nesniedza, vien teica, ka policijai sarunas par 16. martu ar domi bijušas un tā ieteikusi «pieņemt atbildīgu un tiesisku lēmumu, izvērtējot visus drošības aspektus». Jau pirms tam Drošības policijas vadība brīdinājusi par iespējamiem riskiem, jo nekad agrāk nav pieteikts tik daudz pasākumu un arī referendums sabiedrībā radījis papildu saspīlējumu. Tāpat iespējams, ka 16. martā Rīgā var ierasties dažādi radikāli un ekstrēmi noskaņoti cilvēki no ārzemēm.