No 21. līdz 25.augustam kinoteātrī K.Suns norisināsies Krievijas filmu nedēļa, kuras laikā būs iespēja noskatīties piecas līdz šim Latvijā uz ekrāniem nebijušas filmas un tikties ar filmu uzņemšanas grupu pārstāvjiem.
Krievijas filmu nedēļu ar Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas atbalstu organizē kino kompānija Plaņeta kino. Šādus pasākumus Plaņeta kino Baltijas valstīs rīko jau ceturto gadu - kopš 2009.gada Igaunijā, 2011.gadā pievienojās Lietuva, un pirmo reizi pasākums notiek arī Rīgā. Šogad Krievijas filmu nedēļa notiks arī Prāgā, Čehijā.
Tā ir retā izdevība, kad Rīgā uz lielā ekrāna ir iespēja noskatīties pēdējos gados Krievijā tapušus kino darbus. Organizatori sadarbībā ar kinokritiķi un kino zinātnieku Sergeju Lavrentjevu centās atlasīt dažādas lentes, zināmu, jau titulētu un mazāk pazīstamu autoru, debitantu filmas, lai būtu ko redzēt ekrāna mākslas cienītājiem ar dažādām gaumēm. Plaņeta kino ir sarūpējusi arī iespēju kino apmeklētājiem tikties ar trijiem filmu režisoriem - Jūliju Augu (filma Sakuras ievārījums), Andreju Bogatirjovu (filma Kļūda sistēmā) un Farhotu Abdulajevu (filma Vienošanās prezumpcija).
Krievijas filmu nedēļas programma
Sakuras ievārījums, 2010., režisore Jūlija Auga
Aizraujoša kinokomēdija, aktrises Jūlijas Augas režijas debija. Filmas notikumi risinās birojā, kur progresīvs priekšnieks nekādi nespēj organizēt savus darbiniekus un motivēt viņus strādāt mūsdienīgi. Izmēģinājis visdažādākos veidus un metodes, sekojot drauga padomam, biznesmenis izšķiras par ekstraordināru soli - viņš uzaicina krīzes menedžeri no Japānas. Kas tagad notiks? Vai sakuras zemes pārstāvim izdosies mainīt kaut ko un sapurināt kolektīvo krievu Jemeļu, kurš ir radis gulēt uz krāsns un darīt visu pēc līdakas pavēles? Japāņa lomā Renats Davļetjarovs - viens no veiksmīgākajiem krievu kino producentiem.
Vienaldzība, 2010., režisors Oļegs Fļangoļcs
Šai Oļega Fļangoļca filmai ir unikāla vēsture. Filmu sāka uzņemt jau 1989.gadā, citā laikā un citā valstī - bijušajā PSRS. Pēc tam filmēšana tika pārtraukta uz 20 gadiem, un tikai 2010.gadā filma tika pabeigta. Krievijas lielākajā kino festivālā Kinotaurs filma ieguva Galveno balvu. Skatoties šo filmu šodien, mūs pārsteigs un iepriecinās lentes mūsdienīgums un nosacītais dubult-retro, jo stāsta, kas iecerēts un aizsākts 1989.gadā, vēstījums ir par 20.gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Tās ir dažas dienas Petjas dzīvē, kurš ir iemīlējies par sevi vecākā un vairāk pieredzējušā sievietē, kura pati nespēj tikt skaidrībā par savām jūtām. Filmas autori ar savu mīlestības pilno attieksmi pret melnbalto kinematogrāfu viegli un jautri aizrauj arī šodienas skatītāju.
Kļūda sistēmā, 2010., režisors Andrejs Bogatirjovs
Jaunā režisora Andreja Bogatirjova filma - debija ir vēstījums par pavisam vienkārša mūsdienu puiša parastu dzīvi. Filmas varonis vada savas dienas neko daudz neaizdomājoties par savas dzīves kvalitāti un jēgu, vai pareizāk sakot, viņa dzīves kvalitāti nosaka tikai materiālie apstākļi. Paralēli jaunekļa tikko sākušās dzīves stāstam filmā ir dramatisks vēstījums par padzīvojušu vīrieti, kuram steidzami vajadzīga nauda, lai viņa slimajai sievai varētu veikt operāciju. Vienam no viņiem ir 23, bet otram 68 gadi, un viņu abu dzīves ceļi krustojas ...
Vienošanās prezumpcija, 2011., režisors Farhots Abdulajevs
Režisora Farhota Abdulajeva niansēs smalka mazā filma, kas vēsta par ļoti svarīgām un nopietnām lietām un apliecina, ka Čehova tradīcija vēl aizvien dzīva arī Krievijas kinomākslā. Piemaskavas pilsētas klīnikā darbu uzsāk jauns ārsts, pēc tautības azerbaidžānis, kurš atbraucis no Uzbekistānas. Viņš strādā pie disertācijas un pieņem arī pacientus. Neapšaubāms mediķa talants, augsts profesionālisms un cilvēcisko īpašību kopums drīzumā padara filmas varoni par visu mīluli. Dzīve ir skaista un raiti rit savu gaitu, kamēr uz slimnīcu netiek atvests smagi ievainots viesstrādnieks tadžiks...
Pamiers, 2010., režisore Svetlana Proskurina
Tāda pilsēta kartē nav atrodama, ir vien attiecīgs ieraksts maršruta lapā. Tieši turp dodas Jegors Matvejevs. Viņš sastopas ar cilvēkiem, kuri dzīvo, cik jaudas - cieš un mīl, mirst un dzimst, kropļo sevi un aplaupa citus, un sapņo kļūt - tā kā par Puškinu, tā kā par Pugačovu. Arī Jegors grib dzīvot un spēj mīlēt, bet galvenais - viņš grib iepazīt sevi.