Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs vakar publiski apstiprināja, ka pilsēta gatavojas izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS).
Neapstiprinājās iepriekš noplūdinātā informācija, ka lemšana par izstāšanos no LPS notikšot jau vakardienas domes sēdē. N. Ušakovs paskaidroja, ka lēmuma pieņemšana par izstāšanos atlikta uz nākamo nedēļu, jo šis jautājums vēl esot juridiski jāsagatavo.
Jautājums par Rīgas atrašanos LPS pacēlās pēc LPS domes 26. septembra sēdes, kurā klātesošo pašvaldību vadītāju vairākums pilnvaroja (58 balsis par, 8 – pret un 4 – atturējušās) savienības priekšsēdētāju Andri Jaunsleini parakstīt vienošanās un domstarpību protokolu ar Latvijas valdību, kurai šāds dokuments vajadzīgs uzrādīšanai Saeimā, lai lūgtu Saeimu pieņemt valdības sagatavoto likumu par 2013. gada budžetu. Šajā gadījumā svarīgs ir paraksts, nevis tas, ka puses uzrādījušas vairāk domstarpību nekā vienošanos. Konkrētajā gadījumā svarīga bija nevis saskaņoto un nesaskaņoto punktu skaitliskā attiecība, bet viens punkts, kura ietekme naudas izteiksmē pārsniedza visu pārējo domstarpību summu. Proti, vai iedzīvotāju ienākumu nodokli dalīt proporcijā 80 : 20 vai 85 : 15 par labu pašvaldībām. Pēc Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga aprēķiniem, «Finanšu ministrija apspēlējusi LPS kā mazus bērnus. LPS ir aptīta ap pirkstu par 100 miljoniem latu». Līdzīgu noskaņojumu pauda arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, bet nodomu izstāties no LPS pagaidām ir pieteikusi tikai Rīga. Jau izstājusies ir Krāslava, bet tas bija cits stāsts.
Pašvaldību vadītāju vairākuma balsojums neradās tukšā vietā. To panāca Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks, kuri ieradās domes sēdē ar 11,5 miljoniem latu, t.i., ar solījumu nākamgad sadalīt šādu valsts naudas summu starp gandrīz simt Latvijas pašvaldībām. Darījums jāsauc par balsu pirkšanu, kas attaisnojas politiski, bet ekonomiski ir ļoti apšaubāms. Pašvaldības taču tādējādi tiek prēmētas par to, ka ir trūcīgas – ka pašvaldību darbinieki nav izdarījuši neko prātīgu teritorijas attīstīšanai, bet tikai nodrošinājuši algu izmaksāšanu paši sev. Tagad viņi varēs sev vēl vairāk piemaksāt, par ko balsojuma veidā pateicās valdībai.
A. Jaunsleinis balsojumā atturējās un tagad ir devies atvaļinājumā. Viņa padomniece Olga Kokāne dalījās ar Neatkarīgo cerībās, ka Rīgas atkāpšanās no nodoma jau vakar pieņemt lēmumu par izstāšanos no LPS dodot laiku sarunām, kuru rezultātā Rīga vēl varētu savu nodomu mainīt. «Mums visiem kopā jāsaprot, kā dzīvot tālāk,» viņa sacīja.
Pēc O. Kokānes teiktā, Rīgas galvenais ieguldījums LPS darbā nav 50 tūkstoši latu biedra naudas iemaksa gadā, bet gan intelektuāls. Citiem vārdiem sakot, Rīgas pašvaldības darbinieki ir visspējīgākie iesaistīties ministriju u.c. iestāžu izveidotajās darba grupās, kurās jāpauž pašvaldību viedoklis. Elektronisko saziņas līdzekļu attīstība ļauj LPA ātri uzzināt un apkopot pašvaldību viedokļus, tomēr ir jābūt cilvēkiem, kuri šos viedokļus klātienē izsaka tur, kur top pašvaldību intereses skaroši lēmumu projekti.
LPS iespējamā šķelšanās kaut daļēji atgādina pāris mēnešus vecus notikumus Latvijas Tirgotāju asociācijā, kur vairs nevarēja sadzīvot dažas visu valsti aptvērušās lielveikalu ķēdes ar lokālajiem un mazajiem veikaliņiem. Asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs norādīja, ka LPS gadījumā izšķirošie esot nevis saimnieciskie apsvērumi, bet cīkstēšanās starp tiem partiju blokiem, kuriem ir vara valstī un Rīgas pašvaldībā.