Lai tiesībsargājošās iestādes veiksmīgāk varētu cīnīties ar naktsmiera traucētājiem, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē šodien atbalstīta iecere izstrādāt licencēšanas sistēmu izklaides vietām.
Izdodot "trokšņošanas licences" laika periodam no plkst.7 līdz 23, pašvaldības policijai būtu lielākas iespējas pārtraukt darbības, kas traucē iedzīvotāju naktsmieru - par sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumiem licenci varētu atņemt un apturēt izklaides vietas darbību.
Šī pagaidām ir tikai viena no vairākām idejām, kā risināt trokšņošanas problēmu Rīgā. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) norādīja, ka pašvaldībai nav tiesību nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām, bet jāmeklē atbalsts kādā no ministrijām, kas varētu izstrādāt konkrētas izmaiņas normatīvajos aktos un tās virzīt tālāk, tāpēc viņš aicināja visas iesaistītās puses - gan trokšņotājus, gan cietējus - savus priekšlikumus iesniegt Rīgas domē rakstiski, lai pašvaldība tos varētu apkopot un pieņemt lēmumu par piemērotākajiem problēmas risinājumiem, kurus iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš komitejas sēdē norādīja, ka kopumā kārtības sargi šogad saņēmuši vairāk nekā 5500 sūdzību par trokšņošanu un vairāk nekā 880 rakstisku iesniegumu par trokšņošanu. Lielākoties rīdzinieki sūdzas par sadzīves trokšņiem, kaimiņiem, taču šos jautājumus policijai izdodas viegli atrisināt. Lielākās problēmas ir ar izklaides vietām, ar kurām cīņa par mieru ilgst gadiem. Iedzīvotāji pārmet, ka policija neko nedara, taču RPP nav instrumentu, kā šādu trokšņotāju darbību pārtraukt.
Vairāki iedzīvotāji, kuri regulāri cieš bezmiega naktis tuvumā esošu izklaides vietu dēļ, pauda viedokli, ka šādiem trokšņotājiem jāizsniedz licences, to darbības vietās jāuzstāda trokšņu mērītāji, turklāt termins "trokšņošana" likumdošanā jāpapildina arī ar jēdzienu "mūzikas atskaņošana". Pēc iedzīvotāju domām, licences piešķiršana un iespēja to atņemt, ļautu ierobežot pārāk skaļas darbības un tās apturēt.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska norādīja, ka, veicot pašvaldību monitoringu, secināts, ka trokšņošana ir lielo pilsētu problēma, kas ir aktuāla Rīgā un Jūrmalā, vienlaikus lielākās problēmas rada nevis sadzīviskie trokšņi, bet gan biznesa vides radītie trokšņi. "Skaidrs, ka kontroles mehānisms nav efektīvs, bet, mērot trokšņus, pie risinājuma nenonāksim. Pašvaldību vai valdības līmenī jāvērtē, ko varētu un vajadzētu mainīt," sacīja Rezevska, paužot atbalstu idejai par licencēšanas sistēmu.
Tieslietu ministrijas pārstāve Anda Smiltēna pauda viedokli, ka esošās sodošās normas ir samērā efektīvas, jo 85% no trokšņotājiem miera traucēšanu pārtrauc. "Sodīšana ir "post factum", un neviens nevar atgriezt negulēto nakti vai sabojāto veselību. Aicinu domāt par tiesību normām, lai tādi trokšņošanas gadījumi vispār nenotiek vai netiek pieļauti. Jāvērtē būvnormatīvi - ja komersanti ievērotu prasības, kas noteiktas likumos, šādām situācijām nevajadzētu rasties. Pašvaldībai ar valsts institūcijām jāpārliecinās, vai visas prasības ir ievērotas - ja novērstu cēloņus, tad arī sūdzības samazinātos," uzsvēra Smiltēna.
Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) savukārt uzsvēra, ka ne vienmēr telpas tiek izmantotas atbilstoši tam, kādas tās pieņēmusi Rīgas pilsētas būvvalde. Piemēram, ja ekspluatācijā pieņemtas restorāna telpas, tas nenozīmē, ka tajās nenotiks izklaides pasākumi un netiks atskaņota skaļa mūzika, tāpēc arī Radzevičs norādīja, ka, viņaprāt, būtu jāievieš licencēšanas sistēma, kas ļautu trokšņotājus efektīvi kontrolēt.
LETA jau ziņoja, ka laika periodā no šā gada 1.janvāra līdz 17.septembrim Rīgas Pašvaldības policijā (RPP) saņemti 883 personu iesniegumi par trokšņošanu, liecina policijas apkopotā informācija.
Lielākā daļa - 515 iesniegumi - saņemta par trokšņošanu nakts laikā no plkst.23 līdz 7.
RPP darbinieki 322 fiziskajām personām noformējuši 378 administratīvā pārkāpuma protokolus, savukārt 22 juridiskajām personām noformējuši 57 administratīvā pārkāpuma protokolus.
No 57 administratīvā pārkāpuma lietām par juridisko personu izdarītu miera traucēšanu četros gadījumos pieņemts lēmums par atbrīvošanu no administratīvās atbildības un aprobežošanos ar mutvārdu aizrādījumu, divos gadījumos pieņemts lēmums par lietvedības izbeigšanu, bet 41 gadījumā piemērots naudas sods kopsummā par 21 230 latiem.