Rīgas domes deputāts nokļūst reanimācijā

Piedzīts ķermenis ar renkuļiem – trīs plaušās, trīs pie mugurkaula. Šādus ievainojumus medībās guvis apvienības Saskaņas centrs (SC) Rīgas domes frakcijas vadītājs, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Nikolajs Zaharovs.

Deputāts sašauts sestdien, 28. novembrī, Zaļeniekos medījot stirnas. Versijas, kādā veidā komitejas priekšsēdētājs ieguvis brūces, ir dažādas. Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs, kurš arī piedalījās medībās un sniedza N. Zaharovam pirmo palīdzību, stāsta, ka deputāts sevi savainojis pats. To viņš pavēstījis medniekiem, kuri cietušo aizgādāja uz slimnīcu. Policija par notikušo sākusi kriminālprocesu, taču arī piekrīt iespējai, ka N. Zaharovs sevi savainojis pats. Sākotnējā versija ir tāda, ka cietušais gatavojis ieroci. Tad viņš, iespējams, paklupis vai noticis kas cits, un viņš sevi savainojis, stāsta Zemgales reģiona policijas pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece Zenta Tretjaka. Viņa atklāj, ka sestdien Zaļeniekos notikušas sankcionētas medības, kurās kopumā piedalījās 15 cilvēku. Savukārt Zaļenieku medību kolektīva vadītājs Jānis Paraževskis stāsta pretējo. Proti, ka šīs medības, kuru laikā notika negadījums, bijušas nelikumīgas. Tās notikušas valsts mežā, nevis privātajā, un tajās nomedītas astoņas stirnas. Mednieki esot dzinuši trīs mastus. J. Paraževskis esot dzirdējis, ka cietušais sašauts pavisam citur, nevis mežā, iespējams, automašīnā. N. Zaharovam viss ķermenis esot piedzīts renkuļiem – trīs plaušās, trīs pie mugurkaula. Šādas traumas varot gūt vien no liela attāluma – pieciem līdz desmit metriem, saka speciālists. J. Paraževskis uzskata, ka policijā tiek slēpts fakts, ka cietušo ir savainojusi kāda cita persona.

N. Zaharova stāvoklis ir stabils, bet nopietns. Lai atveseļotos, būs nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, tomēr iespējams, ka komplikācijas varētu saglabāties arī pēc ārstēšanās kursa beigām, norāda ārsts A. Ķipurs.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais