Bārzdiņš neapstiprina un arī nenoliedz vēlmi pievienoties Zatleram

© f64

Pagājušajā nedēļā politikas kuluāros uzvirmoja vēsts par iespējamo veselības ministra Jura Bārzdiņa (Liepājas partija) un viņa domu biedru grupas pievienošanos iespējamajai Valda Zatlera partijai.

Vairāku apstākļu sakritība vēra vārtus runām par J. Bārzdiņa pārstāvētā mediķu grupējuma pievienošanos V. Zatlera topošajai partijai. Kā ziņo Latvijas Televīzija, tās nosaukums būs Reformu partija. Pēdējo mēnešu laikā daudzu Veselības ministrijas pakļautības un pārraudzības iestāžu pārvaldē notikusi kadru maiņa. Amatus ieguvuši J. Bārzdiņam uzticami cilvēki. Piemēram, jūnija beigās par Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari valdes locekli kļuva Anita Kehre. Pirms tam viņa plašākai sabiedrībai bija zināma kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna sabiedrisko attiecību konsultante un kancelejas vadītāja. Tāpat viņa pazīstama arī kā dažādu mediju projektu un semināru vadītāja, bankrotējušo laikrakstu Jūrmala un Spogulis galvenā redaktore. Par A. Kehres pieredzi veselības aprūpē līdz šim nekas nebija dzirdēts. Tā kā rehabilitācijas iestādes vadīšana ir žurnālistam netipiska nodarbe, politikas vērotāji to uztvēra kā J. Bārzdiņa centienus nodrošināt A. Kehrei «jumtu» pirms priekšvēlēšanu kampaņas. Tāpat tika arī spriests, ka ar J. Bārzdiņa grupas pievienošanos V. Zatlera partijai finansiālu atbalstu tai varētu solīt farmācijas biznesa pārstāvji. Vēl jo vairāk – gan V. Zatlers, gan J. Bārzdiņš ir bijušie slimnīcu vadītāji, kas varētu viņu sapratni tikai veicināt.

Publiski pieejamie resursi liecina, ka J. Bārzdiņam nopietnākā saskarsme ar Valsts prezidentu notikusi pērnā gada novembrī prezidenta pilī iepazīšanās vizītē un šā gada pirmajās dienās saistībā ar ministra plāniem slēgt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas traumpunktu un sirdzējus novirzīt uz Austrumu slimnīcu Gaiļezerā. Vairāki ārsti tolaik pauda viedokli, ka šī reforma ir nepieņemama, jo Gaiļezers nespējot uzņemt tik lielu pacientu plūsmu. Tad V. Zatlers ieradās Gaiļezerā un, kā tolaik ziņoja plašsaziņas līdzekļi, apmeklējuma brīdī bijis pamatīgi sadusmots. Pēc neilga laika J. Bārzdiņš atzina savu kļūdu un reformu atcēla. Noplaka arī V. Zatlera kritika veselības aprūpei, un turpmāk no Valsts prezidenta mutes tā arī neizskanēja. J. Bārzdiņš un V. Zatlers manīti arī kopā dažādos publiskos pasākumos ne tikai kā amatpersonas, bet arī kā kolēģi. Piemēram, internetā atrodama fotogrāfija, kurā šā gada 18. aprīlī V. Zatlers un J. Bārzdiņš draudzīgi pie viena galda sēž sabiedrības veselības konferencē Labāku veselību visiem Latvijā! J. Bārzdiņš paziņojis, ka ir gatavs turpināt darbu veselības ministra amatā arī jaunajā valdībā pēc vēlēšanām.

Sarunā ar Neatkarīgo gan J. Bārzdiņš, gan A. Kehre nedz noliedza, nedz apstiprināja nodomus pievienoties V. Zatlera Reformu partijai, vien sakot, ka par šādiem nodomiem neko neesot dzirdējuši. J. Bārzdiņš smaidot teica: «Sarunas ar Zatleru nav bijis, un arī šādu piedāvājumu nav bijis.» Līdzīgi atbildēja A. Kehre: «Es pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu.» Vaicāta par viņas līdzšinējo pieredzi darbā veselības aprūpes jomā, viņa apgalvoja, ka tāda pieredze viņai ir, bet to detalizēti neesot laika skaidrot, jo jāpiedalās valdes sēdē.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.