Rīgas Pašvaldības policija (RPP) nākamgad par aptuveni 11 000 eiro iegādāsies suņu čipu nolasīšanas ierīces, aģentūru LETA informēja RPP pārstāvis Toms Sadovskis.
Rīgas dome šonedēļ apstiprināja jaunus noteikumus par suņu turēšanu galvaspilsētā. Noteikumi nosaka kārtību, kādā maksājama pašvaldības nodeva par suņa turēšanu, veicama suņa reģistrācija Rīgā, kā arī reģistrācijas uzraudzība un kontrole. Noteikumu mērķis ir nodrošināt suņu uzskaiti un klaiņojošo suņu skaita samazināšanu Rīgā.
Noteikumi paredz, ka dzīvnieka īpašniekam pēc Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) vai Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonu pieprasījuma ir pienākums uzrādīt dzīvnieku, to fiksējot, lai varētu droši veikt mikroshēmā iekļauto datu iegūšanu.
Sadovskis norādīja, ka to, vai iedzīvotāji ievēro visus noteikumus, kas attiecas uz suņu turēšanu, RPP turpinās kontrolēt tāpat kā līdz šim. Policijas patruļas ikdienā manāmas, gan Rīgas parkos, gan citās vietās, kur suņu īpašnieki mēdz vest savus mīluļus pastaigās, līdz ar to šīs pašas patruļas turpinās kontrolēt suņu īpašniekus.
No 1.janvāra RPP ikdienas darbā mainīsies vien tas, ka būs jauni noteikumi, taču noteikumi dažādās RPP kontrolējamās sfērās mainās regulāri. Pašlaik pašvaldības policisti nevarēs nolasīt čipus, jo RPP rīcībā vēl nav atbilstošu ierīču, tādēļ nākamgad tiks īstenots iepirkums nolasīšanas ierīču iegādei. Precīzu summu, cik ierīces izmaksās RPP vēl nevarēja pateikt, taču budžetā tam nauda ir atvēlēta un paredzamā iegādes summa varētu būt aptuveni 11 tūkstoši eiro.
RPP nav plānojis veidot īpašas suņu kontroles vienības vai speciālus reidus.
Sadovskis pauda, ka iedzīvotājiem visvairāk rūp tas, ka suņu īpašniek pēc saviem mīluļiem nesavāc ekskrementus, kā arī tas, ka tie parkos tiek laisti pastaigās bez pavadām, apdraudot apkārtējos, tādēļ šie arī turpmāk būs galvenie virzieni, kuros policija strādās attiecībā uz suņiem. Savukārt mikročipa esamība, kā arī pārējo dzīvnieka dokumentu pārbaude tiks veikta, kad dzīvnieks vai tā saimnieks nonāks saskarsmē ar policiju.
RPP norāda, ka līdzīgi arī ir ar dzīvošanu bez deklarētās dzīvesvietas - ikvienam iedzīvotājam ir jābūt deklarētai dzīvesvietai, ja dzīvesvieta nekur nav deklarēta, tad tas ir pārkāpums, taču policija neveic īpašus reidus, lai, piemēram, uz ielas katram garāmgājējam pārbaudītu datus.
Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora biroja vadītāja Inga Ivanova aģentūrai LETA pastāstīja, ka no nākamā gada visiem suņiem jābūt čipētiem, tāpēc būs iespēja kontrolēt, vai īpašnieks ir samaksājis suņa turēšanas nodevu. Šogad pašvaldība no suņu turēšanas nodevām iekasējusi aptuveni 20 000 eiro, bet Ivanova pauda cerību, ka, stājoties spēkā jauniem noteikumiem, nodevu maksājošo suņu īpašnieku skaits pieaugs.
Jau ziņots, ka Rīgas dome šonedēļ apstiprināja saistošos noteikumus par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli.
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem par mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtību. MK noteikumu grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra visiem suņiem jābūt implantētai mikroshēmai un tam jābūt reģistrētam datubāzē.
Noteikumi paredz, ka dzīvnieka īpašniekam pēc RPP vai Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonu pieprasījuma ir pienākums uzrādīt dzīvnieku, to fiksējot, lai varētu droši veikt mikroshēmā iekļauto datu iegūšanu. Ja īpašnieks to nevarēs izdarīt, reģistrācijas pārbaudes nodrošināšanai RPP vai Administrācijas inspekcijai būs tiesības pieaicināt suņa notveršanai un nofiksēšanai pakalpojuma sniedzēju, kas publiskā iepirkuma rezultātā būs ieguvis tiesības Rīgā nodrošināt klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanu. Turklāt suņa īpašniekam būs jāsedz ar dzīvnieka izķeršanu saistītie izdevumi.
Saimniekam, nespējot uzrādīt suni, lai varētu nolasīt tā mikroshēmu, piemēro naudas sodu fiziskām personām no 30 līdz 250 eiro, bet juridiskām personām no 50 līdz 300 eiro.
Ja suņa turēšanas vieta datubāzē norādīta Rīga, suņa īpašniekam ir jāmaksā suņa turēšanas nodeva 2017.gadā 8,54 eiro, bet no 2018.gada - desmit eiro apmērā. Nodeva jāsāk maksāt, kad suns sasniedzis sešu mēnešu vecumu, un jāmaksā ik gadu visa suņa mūža garumā. Suņa turēšanas nodeva jāmaksā ik gadu līdz 1.martam.
No nodevas maksāšanas atbrīvotas personas ar 1.grupas vai 2.grupas invaliditāti, personas ar 3.grupas redzes un/vai dzirdes invaliditāti, kā arī valsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi. Savukārt 50% apmērā nodeva maksājama par suni, kura reģistrēts saimnieks ir pensionārs, kā arī par sterilizētu suni.
Suņa turēšanas nodeva tiks ieskaitīta Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžeta vispārējo ieņēmumu kontā.