Valsts prezidents izsludina Rīgas domes atlaišanas likumu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam. Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš informēja parlamentu, ka vēlēšanu izmaksas varētu sasniegt 571 582 eiro.

Likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ceļu Saeimā sāka pagājušā gada decembrī, kad to pirms tam atbalstīja vairākums ministru. Tobrīd, neskatoties uz kopējo koalīcijas pozīciju, partijas "KPV LV" ministri neatbalstīja domes atlaišanu, uzsverot, ka nepiekrīt argumentācijai par atkritumu krīzes eksistenci galvaspilsētā.

Valdības atbalstītajā likumprojekta versijā Rīgas domes atlaišana tika pamatota ar to, ka vietvara otro reizi nebija spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā opozīcijas deputāti aktīvi pauda viedokli, ka ar atkritumu problemātiku pamatotā atlaišanas iecere izskatās juridiski nepamatota un šādi koalīcijas partijas izrēķinās ar pagājušo pašvaldības vēlēšanu uzvarētājiem, vēloties pārņemt varu Latvijas lielākajā pašvaldībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram tika pārmesta mākslīgas atkritumu apsaimniekošanas krīzes "uzburšana", tādējādi meklējot iemeslu domi atlaist. VARAM un Pūces argumentācija par Rīgas domes atlaišanu nepārliecināja ne tikai parlamenta opozīciju, bet arī Saeimas juristus, kuri vairākkārt norādīja uz satversmības riskiem, pieņemot izstrādāto likumu.

Lai arī sākotnēji tika paredzēts Rīgas domi atlaist agrāk, process tika iepauzēts, jo pēc opozīcijas pieprasījuma tika sarīkota pilsoņu parakstu vākšana par referendumu saistībā ar Saeimā steigā pieņemtajiem grozījumiem likumos, kas regulē ārkārtas vēlēšanu kārtību pašvaldībās un kas ļautu ārkārtas vēlēšanās Rīgas domi ievēlēt uz vairāk nekā piecu gadu termiņu. Neskatoties uz to, ka koalīcijas partijas noliedza minēto grozījumu saskaņošanu ar Rīgas domes atlaišanas likumprojekta virzību, tiem stājoties spēkā pirms Rīgas domes atlaišanas likuma, nākamo galvaspilsētas domes sasaukumu ievēlēs nevis uz atlikušo pusotru gadu, bet vairāk nekā pieciem gadiem.

"Pauzes" laikā starp Rīgas domes bijušajiem valdošās koalīcijas partneriem - "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - esošais konflikts turpināja samilzt, līdz Rīgas mēra krēslā nokļuvušais Oļegs Burovs (GKR) vienojās ar domes opozīciju sasaukt un neapmeklēt vismaz trīs pašvaldības sēdes, tādējādi nodrošinot juridiski daudz stabilāku pamatojumu domes atlaišanai. Vismaz trīs pēc kārtas "norautas" domes sēdes nodrošina likumisku pamatu domes atlaišanai, ko valdībā valdošā koalīcijā arī izmantoja - līdz ar trešo nenotikušo domes sēdi Pūce vērsās Saeimā ar lūgumu grozīt parlamentā jau esošu Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, to papildinot ar jauno domnieku pieļauto pārkāpumu.

Nesaskaņas Rīgas domes deputātu, tostarp ilggadējo domes partneru - "Saskaņas" un GKR - vidū sākās līdz ar bijušā galvaspilsētas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) kļūšanu par Eiropas Parlamenta deputātu.

Pēc Ušakova došanās uz Briseli ambīcijas uz mēra amatu pieteica GKR un mēra pienākumus pildīja līdzšinējais Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Burovs. Tad uz aptuveni trīs nedēļām domes vadības grožus pārņēma Dainis Turlais (GKR), kurš zaudēja amatu, sašķeļoties "Saskaņas" frakcijai. Turlajam amatu zaudējot, Burovs turpināja pildīt domes priekšsēža pienākumus, bet vēlāk viņam izdevās savākt arī balsis, lai oficiāli tiktu ievēlēts par Rīgas mēru.

Turlajam kļūstot par Rīgas mēru, tās pašas dienas vakarā par nevēlēšanos domes vicemēra amatā atbalstīt deputātu Sandri Bergmani (S) no "Saskaņas" tika izslēgti četri deputāti, kuri vēlāk izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju. Līdz ar to valdošā koalīcija zaudēja balsu vairākumu. Burovs pilsētas mēra amatā gan tik un tā tika ievēlēts arī ar no "Saskaņas" izslēgto domnieku balsīm.

Iekšējo konfliktu dēļ jaunizveidotā koalīcija ilgi nepastāvēja. 2019.gada izskaņā Neatkarīgo deputātu frakciju koalīcijā aizstāja deputātu bloks "Rīgai". Tomēr kopš janvāra vidus koalīcijas partneri nav vēlējušies sadarboties ar Burovu, jo viņus neapmierinot vadības stils, tomēr kuluāros tiek runāts, ka domstarpības saistītas ar saimniecisku jautājumu risinājumiem. Tā rezultātā ar opozīcijas un atsevišķu GKR deputātu balsīm amatus zaudēja abi Rīgas vicemēri - Anna Vladova (S) un Druvis Kleins.

Neskatoties uz koalīcijas savstarpējām ķildām, opozīcija nav izmantojusi iespēju pārņemt varu Rīgā, jo tā nav vēlējusies sadarboties ne ar deputātu bloku "Rīgai", ne arī Neatkarīgo deputātu frakciju, uzsverot, ka šāda koalīcija būtu pārāk nestabila. Nonākot pie secinājuma, ka kvalitatīvs darbs ne starp ilggadīgajiem partneriem, ne arī ar opozīciju vairs nav iespējams, domnieku vairākums vienojās "pašatlaisties".

Saeimas opozīcija solīja ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā nekavēt, taču "Saskaņa" arvien nopietni apsver likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.