Rīgas dome pēta 3 iespējamos variantus, kā pārveidot Krišjāņa Barona ielu [papildināts]

© Kaspars Krafts / F64

Pirmdien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā prezentēti iespējamie varianti Krišjāņa Barona ielas pārveidei.

Rīgas domes Satiksmes departamentam līdz 1.aprīlim bija jāsagatavo risinājums, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Pirmdien Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods pastāstīja, ka pirmais variants paredzētu ielas pārbūvi. Šādā variantā tiktu radīta viena līmeņa telpa ar nodalītu veloinfrastruktūru un saglabāta tramvaju kustības prioritāte. Tāpat tiktu nodrošināta piekļuve īpašumiem.

Otrais variants šajā ielā paredz velosatiksmi noteikt kā prioritāti kopīgajā satiksmes infrastruktūrā, savukārt trešajā variantā ielā tiktu ieviestas plašas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Detalizētā skaidrojot pirmo variantu, Vaivods norādīja, ka šajā gadījumā darba procesā radās divi iespējamie risinājumi, proti, pirmais risinājums ir viena līmeņa telpas radīšana pēc principa par vienādām tiesībām visiem satiksmes dalībniekiem, vienlaikus priekšroku dodot mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Otrs risinājums būtu atsevišķās veloinfrastruktūras nodalīšana, vienlaicīgi paredzot vides pieejamību un piekļūšanu īpašumiem.

Šāda varianta ieviešanai ielas pārbūves provizoriskās izmaksas ir 41,2 miljons eiro. Tajā ietilptu seguma pārbūve, pamatnes stabilizācijas pasākumi, sakaru kanalizācijas pārbūve, elektrotīklu pārbūve, sliežu pārbūve un citi darbi. Departamentam patlaban šāds finansējums nav pieejams, līdz ar to nav arī īsti pamata runāt par šāda risinājuma ieviešanu dzīvē. Ja departaments saņemtu apstiprinājumu par šāda finansējumu, tad tas ir gatavs sākt priekšdarbus.

Šāda varianta projektēšana varētu aizņemt līdz pat 24 mēnešiem, un aptuveni tikpat ilgs laiks būtu vajadzīgs būvniecībai.

Otrais variants paredz veloielas izveidi. Šāds risinājums Latvijā darbojas Siguldā, un tas paredz, ka velosipēdu satiksme tiek prioritēta kopējā satiksmes infrastruktūrā.

Patlaban normatīvie akti nepieļauj šāda risinājuma ieviešanu Latvijā. Lai arī Siguldā šāda sistēma izveidota, Vaivods apgalvoja, ka šāds risinājums Latvijā "nav legāls". "Siguldā šāds risinājums dzīvo, bet, apstiprinot šādu risinājumu, Satiksmes departamenta kolēģi riskētu ne tikai ar saviem sertifikātiem, bet arī, iespējams, kriminālatbildību, jo atbilstoši Ceļu satiksmes likumam tieši ceļu pārvaldītājs ir atbildīgs par ceļu drošību, un šāds risinājums Latvijā nav legāls," skaidroja Vaivods.

Ja tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, tad departaments ir gatavs izstrādāt šo satiksmes organizācijas shēmu trīs līdz sešu mēnešu laikā, bet pati shēmas ieviešana prasītu vien aptuveni mēnesi. Nenosaucot provizoriskās summas, Vaivods norādīja, ka izmaksas būtu atkarīgas no normatīvā regulējuma izmaiņām, un arī finansējums patlaban nav departamentam paredzēts.

Kā trešais piedāvātais risinājums būtu satiksmes organizācijas izmaiņas. Šis risinājums ir atbilstošs tiesību aktiem un tam nav nepieciešamas plašas izmaksas. Attiecībā uz šo risinājumu, Vaivods deputātiem prezentēja piedāvātā satiksmes izmaiņas katrā ielas krustojumā. Piemēram, atsevišķos krustojumos visi satiksmes dalībnieki, izņemot velosipēdistus, drīkstētu veikt tikai labo pagriezienu.

Par sagatavotajiem risinājumiem tiks organizēta arī iedzīvotāju aptauja, kurā sabiedrība varēs izteikt savu viedokli un priekšlikumus par izstrādātajiem risinājumiem.

Pēc tam tiks apkopoti iedzīvotāju viedokļi, izvērtējot to ieviešanas iespējamību, ņemot vērā nepieciešamo projekta realizācijas laiku un pieejamo finansējumu.

Tikmēr jau tuvākajā laikā Barona ielā tiks izvietoti velostatīvi, parkleti un atbilstoši vasaras sezonai arī puķupodi.

Komiteja Vaivoda prezentēto ziņojumu pieņēma zināšanai.

Vaicāts, vai pašvaldība neplāno noņemt velojoslu Čaka ielā, parādoties sakārtotākai veloinfrastruktūrai Barona ielā, Vaivods informēja, ka pie trešā piedāvātā risinājuma nav paredzēta atsevišķa velojoslas izveide Barona ielā, līdz ar to nav plāna patlaban pārskatīt Čaka ielas satiksmes organizāciju.

Iestājoties citiem apstākļiem, varētu atgriezties pie jautājuma par iespējamām satiksmes organizācijas izmaiņām Čaka ielā. Šie apstākļi, piemēram, varētu būt izmaiņas normatīvajos aktos vai minēto 41,2 miljonu eiro finansējuma atvēlēšana Barona ielas pārbūvei.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais