Unikālās operācijas veiktas pētījuma ietvaros; Latvijai sekos Londona un Parīze

Latvijas Kardioloģijas centrā tiek veikta operācija pacientam ar sirds vārstuļa nepietiekamību. © Uldis Jaspers

Latvijas Kardioloģijas centrā veiktas pasaulē pirmās divas operācijas pacientiem ar sirds vārstuļa nepietiekamību - pirmoreiz šādas operācijas veiktas, neatverot pacienta krūšu kurvi, bet īpašā ierīce, lai atjaunotu sirds vārstuļa funkciju, veikta caur cirkšņa un kakla vēnu vienlaicīgi. Abi pacienti – 36 gadus un 66 gadus veci vīrieši – jau devušies pēc operācijas mājās.

Unikālās operācijas veiktas P. Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Hibrīdoperāciju zālē. Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, kardiologs profesors Andrejs Ērglis Neatkarīgajai pastāstīja, ka abiem pacientiem bija sirds vārstuļa nepietiekamība, kas nozīmē: asinis no plaušām iekļūst kreisajā priekškambarī un tālāk kreisajā kambarī, un ja sirds vārstulis nestrādā, ir traucēta sirds funkcija. Tam seko sirds mazspēja, invaliditāte un nāve. Abiem šiem pacientiem medikamentozā terapija bija nepietiekama, bet ķirurģiskas iejaukšanās risks būtu bijis par augstu. Operācijas laikā, izmantojot īpašu ierīci, tika samazināts vārstuļa atvērums un atjaunota vārstuļa funkcija. Ierīce tika implantēta, pacientiem atrodoties vispārējā narkozē bez mākslīgās asinsrites caur cirkšņa un kakla vēnu vienlaicīgi. Lai to paveiktu bija nepieciešama liela invazīvo kardiologu, anesteziologu un kardioloģijas māsu komanda.

Nākotnē šādas operācijas glābs tos augsta riska pacientus ar sirds vārstuļa nepietiekamību, kuriem medikamentoza terapija ir par vāju, bet ķirurģiska iejaukšanās būtu pārāk riskanta. Latvijā šādu pacientu varētu būt tūkstošiem. Mitrālā vārstuļa nepietiekamība veicina sirds mazspējas progresu un piecu gadu laikā 50 procentos gadījumu tā var novest līdz pāragrai nāvei. Šādas operācijas pasaulē nekad iepriekš nav veiktas. Mitrālā vārstuļa funkciju nevarēja atjaunot, neatverot krūšu kurvi. „Tiek izmantota ļoti vienkārša, bet inteliģenta tehnoloģija, kā kardioķirurgs Romāns Lācis teicis - tā ir kā maģija,” saka A. Ērglis.

Latvijas valstij šāda veida operācijas neprasa ieguldīt līdzekļus, jo operācijas tika veiktas sirds kateterizēšanas standarta procedūras ietvaros, kas nepieciešama pacientiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas - ierīces ir pētnieku un inženieru apvienības radītas un sponsorētas, skaidro profesors. Arī pacienti tika izvēlēti pēc ļoti stingriem pētījuma kritērijiem. „Priecāsimies, ja Latvija būs viena no pirmajām valstīm, kura ieviesīs šo procedūru ikdienas praksē,” saka A. Ērglis. Pirmie desmit pacienti operēti Latvijā, nākamie desmit Londonā, vēl 10 – Parīzē. Ārsti cer, ka trīs piecu gadu laikā tā kļūs par standarta metodi.

Andreja Ērgļa vadībā operāciju veica ārsti Inga Narbute, Ainārs Rudzītis, Ginta Kamzola, Milāna Zabunova, invazīvās kardioloģijas māsa Aļona Grāve, anestezioloģe Ingūna Krustiņa, kā arī kardioķirurgu atbalsta komanda Romāna Lāča vadībā, un citi augsta līmeņa speciālisti.  Operācijās piedalījās arī kardiologs Martins Tomass no Londonas St. Tomasa klīnikas un ierīces izstrādātājs Džeisons Rodžers no ASV. 

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.