Latvijā plaušu transplantācijas pašlaik netiek veiktas, un, neraugoties uz reāliem pacientiem, kuriem šāda operācija varētu glābt dzīvību, tās Latvijas iedzīvotājiem neapmaksā arī ārzemēs, pat ne Igaunijā vai Lietuvā.
Līdzīgi ir ar aknu transplantāciju – P. Stradiņa slimnīca ir veikusi vienu aknas pārstādīšanas operāciju, bet, tā kā šo metodi valsts iestādes nav iekļāvušas valsts kompensējamo pakalpojumu sarakstā, to neapmaksā ne Latvijā, ne arī pacientiem, kuri varētu veikt to ārzemēs.
Intervijā Neatkarīgajai veselības ministre Ingrīda Circene stāsta, ka diemžēl galvenais iemesls, kāpēc šādas operācijas nav apmaksātas, ir veselības aprūpes naudas maka biezums, no kura jāsedz visi pakalpojumi. Taču pēdējo nedēļu laikā ūdens ir sakustējies, un Nacionālajam veselības dienestam uzdots izpētīt situāciju, lai valsts budžetā paredzētu naudu vismaz divām plaušu pārstādīšanas operācijām gadā. Iekļaujot plaušu transplantāciju valsts apmaksājamo pakalpojumu sarakstā kā ārpus kārtas operācijas, pacienti varētu pretendēt uz operācijas apmaksu ārzemēs.
Zanei ziedo, citi analizē
Ingrīda Circene ar nožēlu secina, ka plaušu transplantācija tiešām nav valsts apmaksāta. Visu sabiedrību, tostarp ministri, domāt par šo problēmjautājumu rosinājis Zanes Lazdiņas (32) stāsts. Jaunā sieviete sirgst ar retu slimību – pulmonālo hipertensiju, kuras dēļ dienu un nakti Zane elpo tikai ar skābekļa aparātu. Ārstu konsilija lēmums nosaka: sievietes dzīvību var glābt tikai plaušu transplantācija, taču Nacionālais veselības dienests (NVD), pamatojoties uz Latvijas likumiem, atteicis piešķirt naudu operācijai ārzemēs.
Veselības ministre sarunā ar Neatkarīgo saka: līdzīgi kā citās situācijās, arī šajā galvenais iemesls ir nepietiekamais veselības finansējums. «Mēs nespējam iekļaut visas retās slimības pakalpojumu bāzē, un mums tas ir sāpīgi, man ir žēl, ka nevaram to izdarīt, bet man ir priekšlikums – tā kā šīs operācijas nav ļoti bieži, iekļaut tās kā apmaksājamu operāciju,» saka I. Circene. Tā kā pašlaik Latvijā nav reģistrēta šīs operācijas metodoloģija, pakalpojums varētu tikt iekļauts kā ārpuskārtas operācijas. Ministre norāda, ka pašlaik var runāt tikai par apspriežamu piedāvājumu, konkrēti nekādi aprēķini vēl nav veikti. Taču skaidrs – šādas operācijas apmaksa nedrīkstētu būt vienreizēja, tas būs jāparedz katra gada bāzes izdevumos. Valsts varētu apmaksāt divas šādas operācijas gadā. Pēc ministres teiktā, šīs operācijas tāpat kā aknu transplantāciju varētu iekļaut veselības inovāciju sarakstā.
Pagaidām gan, kamēr tas tiek izlemts, Zane cer uz ziedojumiem, un pašlaik ziedot.lv informācija liecina, ka cilvēki saziedojuši jau 96 943 no nepieciešamajiem 120 000 eiro.
Veidlapu labirinti
NVD atbildēs Neatkarīgajai skaidro, ka S2 veidlapa plānveida veselības aprūpes saņemšanai citās ES dalībvalstīs var tikt izsniegta tikai tad, ja pakalpojums tiek Latvijā apmaksāts no valsts budžeta un to šeit nav iespējams nodrošināt. Plaušu transplantācijas operācijas no valsts budžeta līdzekļiem Latvijā netiek apmaksātas, un līdz ar to veidlapu S2 izsniegt nevar. Šis pats pamatojums minēts ar atbildes vēstulē pacientei Zanei.
NVD speciālisti atsaucas arī uz Eiropas regulām, kuras nosaka – S2 cilvēkam izsniedzama, lai saņemtu tādus no valsts apmaksātus pakalpojumus citās ES dalībvalstīs, kas noteikti viņa valstī kā valsts apmaksājami. Tas esot saistīts ar to, ka katrai valstij ir savas budžeta iespējas un līdz ar to savs pakalpojumu klāsts, ko tā apņēmusies apmaksāt. Latvijā jau katru gadu tiek prasīts papildu finansējums esošo pakalpojumu nodrošināšanai, tāpēc jaunu pakalpojumu iekļaušana ir problemātiska, NVD viedokli pauž speciāliste Laura Lapiņa.
NVD vēlreiz apliecina, ka kādu operāciju var apmaksāt ārzemēs, ja tā ir iekļauta valsts budžeta apmaksājamo klāstā. Savukārt šajā sarakstā var iekļaut operācijas, ja ir reģistrēta medicīniskā tehnoloģija un NVD izvērtēšanai iesniegts iesniegums ar priekšlikumu jauna pakalpojuma iekļaušanai. NVD jāizvērtē šāda pakalpojumu izmaksas, ekonomiskā pamatotība, pakalpojuma un to sniedzēju atbilstība noteiktām kvalitātes prasībām, pakalpojuma pieprasījuma apjoms. No skaidrojuma izriet, ka pieprasīt nosūtījumu uz ārzemēm varētu tad tikai tad, ja Latvijā šādas operācijas notiktu, taču rodas jautājums – kāpēc tad braukt uz ārzemēm, ja Latvijā tas būs iespējams? Kāpēc valsts nevarētu apmaksāt tad, kad pacientam nepieciešams, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, ja tas būtu iespējams? Tā vietā Latvija izvēlas gaidīt, kamēr šis garais reģistrācijas process notiks, ja notiks... Uz šiem jautājumiem izsmeļošas atbildes neizdodas saņemt.
Gaida valsts atbalstu
Latvijas Ārstu biedrībā arī diskutēts par plaušu transplantāciju. Plaušu ārsts, Latvijas Universitātes profesors Alvils Krams norāda, ka konkrētais gadījums, kad sabiedrībai tiek lūgts ziedojums, atklāj situācijas patieso seju, un atzīst, ka «valstiski mums pagaidām nav sistēmiskas pieejas plaušu transplantācijā».
Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra ķirurgs Māris Apšvalks uzsver: «Plaušu transplantācija ir nepieciešama, tehnoloģija Latvijā ir atrodama, bet jāapzinās, vai Latvija ir gatava to finansēt.» Būtu nepieciešams mainīt valsts medicīnas finansēšanas modeli, paredzot valstij apmaksāt plaušu transplantācijas operācijas vismaz bērniem un gados jauniem pacientiem ārvalstu slimnīcās, bet ilgtermiņā būtu jāizvērtē, vai šādas operācijas nākotnē var veikt arī mūsu valsts klīnikās.
***
Glābsim Zani
• Ziedot.lv ziedojumu tālrunis ir 90067009 (zvana maksa 1,42 eiro)
• Var ziedot portālā ziedot.lv, sadaļā Ārkārtas situācijas
• Ziedot var arī ar pārskaitījumu
Fonds Ziedot
reģ. nr. 40008078226
Swedbank,
bankas kods: HABA LV 22
Konta numurs LV95HABA0551006150241
Mērķis: Glābsim Zani!