Aprūpes slimnīcas var neizdzīvot

© f64

Pusotra nedēļa palikusi līdz 1. septembrim, tomēr par valstī īstenoto veselības politiku atbildīgās institūcijas – Veselības ministrija un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) – tā arī nav viesušas skaidrību, ko sagaida no deviņām slimnīcām, kuras plānots pārveidot par aprūpes slimnīcām.

Nav arī skaidrs, vai tiks nodrošināts atbilstošs finansējumus, lai plānotā reorganizācija galu galā neizrādītos šo ārstniecības iestāžu likvidācija.

Slimnīcās Neatkarīgajai pasaka skaidri un gaiši – ja nekas nemainīsies, pastāvēt nevarēsim. Par aprūpes slimnīcām reorganizējamo sarakstā patlaban ir slimnīcas Talsos, Aizkrauklē, Krāslavā, Bauskā un citviet, un neviena no tām nav droša par nākotni. "Pēc tā finansējuma, kas piešķirts, nevar izveidot to, ko rekomendē," uzsvēra Talsu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Māris Stalts. Talsu slimnīcai finansējums vienam mēnesim savulaik bija 115 tūkstoši latu, bet ar 1. septembri paredzēti vairs tikai astoņi tūkstoši. Viņš arī atzina, ka nevarot īsti saprast, ko ministrija grib, jo nekur nav skaidri definēts, kas ir aprūpes slimnīca. To atzina arī Krāslavas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jevtušoks. Šai slimnīcai no 1. septembra valsts nolēmusi atvēlēt tikai 5500 latu mēnesī. Pērn valsts pieejamais finansējums tai bija 96 000 latu mēnesī, šā gada sākumā – 81 000, pēc tam 61 000, bet jūlijā un augustā – 21 000 latu. Atlaist nāksies 120 darbinieku. Par ierēdņu atrunām, ka aprūpes slimnīcās neatliekamās palīdzības nodaļas vietā varēšot veidot traumpunktu, viņš smej: "Kas tad ir tas traumpunkts? Mums piedāvā saglabāt ķirurgu un medmāsu, bet rentgena nav, anestezioloģijas nav. Te varēs sniegt palīdzību vēl zemākā līmenī nekā poliklīnikā, kur ir vismaz rentgens. Pa nakti poliklīnika nestrādā, un tas nozīmē, ka naktī vispār nekā nebūs. Ja būs lūzumi vai sarežģītāka trauma, ar ātrajiem būs jāved uz reģionālo slimnīcu," skaidroja A. Jevtušoks.

"Jāatlaiž būs ļoti daudz cilvēku – praktiski visi ķirurgi un anesteziologi, arī medmāsas," citām slimnīcām līdzīgu nākotnes ainu iezīmēja arī Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne. Ārstniecības iestādē palikšot aprūpes nodaļa, kurā ārstēsies pacienti ar hroniskām slimībām, un A. Vāne cer saglabāt arī bērnu nodaļu, lai gan vēl nav zināms, vai tai būs finansējums. Ja būšot traumpunkts, par ko VOAVA atbildi pagaidām nav sniegusi, vismaz kādu ķirurgu varēšot paturēt. "Bet tā viņiem visiem jāpaliek uz ielas," secināja A. Vāne. Viņa atzina, ka valsts iestāžu vilcināšanās viest skaidrību situāciju tikai pasliktina. Atlaižamajiem cilvēkiem vēl mēnesi būs jāmaksā atalgojums, jo darba likumdošana paredz, ka atlaist var, mēnesi iepriekš brīdinot, bet pēc tam jāmaksā kompensācija. "Tā kā katastrofāli mīnusi vēl būs no atlaišanas," viņa piebilda.

Aizkraukles slimnīca gan cer palikt virs ūdens ar privāto investoru palīdzību un maksas pakalpojumu attīstīšanu. A. Vāne atzina, ka privāto investoru piesaiste ir ilgstošs process – vismaz divi trīs mēneši. Tomēr viņa uzskata, ka bez palīdzības cilvēki palikt nevar, tāpēc arī maksas operācijas būs vajadzīgas. Kā maksas pakalpojums tikšot saglabāta arī dzemdību nodaļa, paturēti labākie ginekologi un dzemdību speciālisti, "lai viņi neaizbrauc no Aizkraukles".

M. Stalts gan spriež, ka ar maksas medicīnu izdzīvot nevarēs. Tad visam būtu jāmaksā tik, cik tas maksā, bet diez vai to varēšot atļauties pacienti. Bez rezonanses palicis arī M. Stalta priekšlikums (tas izteikts arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā) veidot lokālas slimokases. Tas nozīmētu, ka iedzīvotāji varētu iemaksāt slimokasē konkrētas summas, zinot, ko par to vajadzības gadījumā varēs saņemt pretī.

Veidot apvienības, uz ko iepriekš mudināja Veselības ministrija, saskatot to kā izdzīvošanas iespēju, slimnīcas nesteidz. Ko gan līdzot vairāku nabadzīgu slimnīcu sadarbība – naudas pacientu ārstēšanai no tā vairāk nekļūs.

***

UZZIŅAI

Slimnīcas, ar kurām no 2009. gada 1. septembra slēdz līgumus kā ar aprūpes slimnīcām. Pacienta iemaksa – pieci lati. Jābūt uzņemšanas un terapijas nodaļām, kā arī dienas stacionāram (nodrošina ķirurģiju, ortopēdiju, paliatīvo aprūpi vai psihiatriju):

Aizkraukles slimnīca

Alūksnes slimnīca

Bauskas slimnīca

Krāslavas slimnīca

Ludzas rajona slimnīca

Rīgas 2. slimnīca

Rīgas rajona slimnīca

Saldus medicīnas centrs

Talsu slimnīca

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais