Nākamgad budžeta izdevumi veselības nozarei plānoti 432 780 295 latu apjomā, no kuriem 24 miljoni ir sociālā drošības tīkla stratēģijas piešķirtā nauda, bet deviņi miljoni – Eiropas Savienības fondu finansējums.
Taču ar visu palīdzību no malas tas ir vēl mazāk, nekā šogad veselības nozarei atvēlētie budžeta līdzekļi – 453,64 miljoni latu. 2008. gadā veselības nozares finansējums bija 575 miljoni latu.
Ministrijā gan sola – vēl lielāka medicīniskās aprūpes pieejamības samazināšanās par šogad piedzīvoto nedraudot, drīzāk otrādi – samazināsies pacientu maksājumi. Veselības ministre Baiba Rozentāle sarunā ar Neatkarīgo turklāt solīja, ka arī mediķiem algas vairs netikšot samazinātas un slimnīcas vairs neslēgšot.
Lems nākamnedēļ
Kā tiks sadalīta veselības budžeta nauda, pagaidām gan var spriest tikai aptuveni. Galīgā skaidrība par situāciju tiek solīta 22. decembrī, kad Veselības ministrija izskatīšanai valdībā paredzējusi virzīt Ministru kabineta noteikumus par Veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu, kuros, kā Neatkarīgajai stāstīja B. Rozentāle, būs atrunāts finansējuma sadalījums veselības aprūpes jomām – cik daudz naudas primārajai, cik sekundārajai, cik stacionārajai aprūpei. Turklāt slimnīcām neatliekamajai palīdzībai tikšot mainīta finansējuma sistēma, ieviešot tā saukto tāmes finansējumu. To, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, ārstniecības iestāžu vadītāji uzstājuši jau vairāku gadu garumā, jo tas ļauj stabilāk plānot finanšu plūsmu. Pašlaik tā ir atkarīga no sniegto pakalpojumu apjoma konkrētā laika periodā, proti, ja kādā mēnesī pacientu skaits strauji samazinās, tas notiek arī ar finansējumu. "Tāpēc vajag to mainīt, lai ir kaut kas garantēts un var rīkoties," skaidroja B. Rozentāle.
Vispirms primārā un ambulatorā
Stacionārajā aprūpē bez neatliekamās palīdzības prioritāte joprojām būšot bērni un grūtnieces. Taču plānveida aprūpe joprojām slimnīcās praktiski nebūs pieejama un galvenais uzsvars arī turpmāk tikšot likts uz primārās un sekundārās – ambulatorās – medicīnas attīstību. Veselības ministrija arī runājot ar Pasaules banku par iespēju ģimenes ārstu praksēs apmaksāt vēl vienas medicīnas māsas darbu, kas uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti primārajā aprūpē. Tas dotu darba iespējas vairāk nekā 1000 medicīnas māsām.
Pagaidām gan nav pārslēgti līgumi ar pašiem ģimenes ārstiem, kas ik gadu ir bijis problemātiski. Tas tiekot plānots pēc 22. decembra valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kad paredzēts grozīt arī primārās veselības aprūpes finanšu sadali un papildināt ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijus.
Pārskatīs grozu
Visdrīzāk pārskatīts gan tiks tā sauktais valsts apmaksāto pakalpojumu grozs, un būs diagnozes, kuras no tā izņems, tādējādi maksājumus uzliekot pilnībā uz pacientu pleciem. Jāatgādina, ka jau šogad grozs tika patukšots, no tā izņemot plānveida endoprotezēšanu (pēc tam ieliekot atpakaļ ar 50% pacientu līdzmaksājumu), pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus, sporta ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un citus. Taču ministrijā kopā ar nozares speciālistiem turpinoties diskusijas, no kā vēl varētu atteikties. Iespējamie varianti gan atklāti netiek. "Taču izmaiņas neskars pakalpojumus, kuru pieejamības ierobežošana var radīt tiešu ietekmi uz pacientu veselību vai dzīvību," sacīja ministrijā.