Pat ja, gatavojot valsts budžetu, Finanšu ministrija paliks pie iepriekš solītā procenta veselības aprūpei – 3,4% no IKP, tad absolūtos skaitļos finansējums šai nozarei tik un tā atkal samazināsies.
Proti, šogad pēc pēdējiem budžeta grozījumiem veselības aprūpei gadā sanāk 453 miljoni latu, taču nākamgad, ņemot vērā prognozes, tiek solīti vairs tikai 407 miljoni latu, kas ir par 46 miljoniem mazāka summa.
No tiem, piemēram, ārstniecībai plānoti aptuveni 275 miljoni latu, salīdzinot ar 293 miljoniem latu šogad. Tāpat samazinājumi skars citas veselības budžeta sadaļas, un pagaidām vienīgi kompensējamo zāļu apmaksai un centralizēto medikamentu iegādei finansējuma samazinājums nav paredzēts.
To, ka veselības budžets varētu būt šo 407 miljonu apmērā, intervijā Latvijas Radio vakar apliecināja arī finanšu ministrs Einars Repše, kurš gan uzsvēra, ka, ņemot vērā IKP, proporcionāli veselības nozares budžeta samazinājums nav paredzēts. Drīzāk – salīdzinot ar šā gada pēdējo pusgadu, veselības aprūpes nozares finansējumā būs pat neliels pieaugums. Jāatgādina, ka lielākie samazinājumi veselības aprūpei šogad tiešām bija pēdējā pusgadā, jo tikai jūlijā kļuva zināms, cik daudz naudas nozarei jānogriež. Taču pirmajā pusgadā nauda tika tērēta saskaņā ar iepriekšējiem plāniem, tādējādi uz otro pusgadu attiecās vēl lielāki ietaupījumi.
Veselības ministre Baiba Rozentāle sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka, ņemot vērā Tautas partijas iepriekšējo vienošanos ar premjeru par konkrētiem procentiem no IKP veselības nozarei, Finanšu ministrijas aprēķinus neapstrīd. Viņa piekrita arī tam, ka nākamgad samazinājumi nebūs tik skaudri jūtami, jo tiks izlīdzināti visam gadam. Tomēr viņa uzsvēra, ka ar šādu finansējumu tik un tā nepietiekot, tādēļ cīnīšoties, lai tas tomēr būtu lielāks un reālā summa nebūtu mazāka par šim gadam atvēlēto. Iespējas atrast naudu viņa redzot citās nozarēs. Piemēram, viņasprāt, sevi nav attaisnojis Tiesībsarga institūts. Tāpat daudzām valsts iestādēm tiekot maksātas dārgas telpu īres.
Lielas cerības tiek liktas arī uz tā sauktā sociālās drošības spilvena naudas apgūšanu. Tiešā veidā, piemēram, novirzot stacionāru darbam, veselības aprūpē gan šī nauda ieplūdināta netiks un kopumā uzsvars uz maksas pakalpojumiem medicīnā, kā tas izveidojies šogad, paliks. Spilvena finansējums tiks izmantots, lai kompensētu samaksu par saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem trūcīgajām personām. Piemēram, kompensējamo medikamentu līdzmaksājumu segšanai, ja trūcīgās personas personiskie līdzmaksājumi pārsniegtu 50 latu gadā, kā arī tā saukto viesnīcas pakalpojumu segšanai dienas stacionāros un mājas aprūpei. Paredzams, ka galīgā skaidrība par šīs naudas izlietojumu būs šodien, jo par to paredzēts lemt valdības sēdē.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu finansējumu veselības aprūpes nozarei, budžets faktiski gan ir 2005.–2006. gada līmenī, kad veselības aprūpes budžets bija attiecīgi 295 un 405 miljoni latu. Tas licis apšaubīt, vai medicīnas pakalpojumu pieejamības skaudrā samazināšana, kas praktiski nozīmē, ka plānveida palīdzība par valsts naudu nav pieejama vispār, bet finansējums neatliekamajai palīdzībai draud beigties oktobra beigās, ir adekvāta finansējuma samazinājumam. Tomēr Veselības ministrijas speciālisti to pamato ar cenu pieaugumu šo gadu laikā gan komunālajiem pakalpojumiem, gan medikamentiem un tamlīdzīgi, kā arī tehnoloģiju attīstību un dārgāku metožu izmantošanu medicīnā.