Medicīnā visvairāk naudas pietrūkst kardioloģijā

© Scanpix

Lielākie ārstniecības iestāžu kvotu jeb valsts atvēlēto līdzekļu pārtēriņi janvārī atsevišķās programmās ir bijuši invazīvajā kardioloģijā, – izriet no Veselības norēķinu centrā apkopotās informācijas. Lielajās slimnīcās, kur tiek sniegti šie medicīniskie pakalpojumi, tieši to apjoms un izmaksas lielā mērā ietekmējuši kopējo finansiālo situāciju slimnīcās.

Piemēram, P. Stradiņa slimnīcā plānveida un neatliekamajai invazīvajai kardioloģijai janvārī iztērēts 985 821 lats, kas ir par 444 168 latiem vairāk, nekā atļauj kvotas, tās pārsniedzot divkārt. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā šajā programmā pakalpojumi sniegti 291 078 latu vērtībā, kas ir par 146 454 latiem vairāk, nekā plānots. Līdzīgi arī Liepājas reģionālajā slimnīcā plānoto 50 000 latu vietā sniegti pakalpojumi, kas izmaksā 98 000 latus. Kvotu pārtēriņš saistīts ar to, ka pacientu skaits, kam bija plānots sniegt šādu medicīnisko palīdzību, bijis aptuveni divas reizes lielāks. Citās ārstniecību programmās daudzās slimnīcās naudu gan izdevies pat ietaupīt, nesasniedzot kvotu griestus. Taču cerēt, ka stacionāru iekšienē naudu varētu pārdalīt tā, lai pietiktu dārgākām un pieprasītākām manipulācijām, nav pamata, jo zaudējumi ir arī kopumā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka janvārī vien stacionāros ārstniecībai iztērēts par četriem miljoniem vairāk, nekā ļautu kvotas.

Invazīvā kardioloģija nozīmē sirds asinsvadu saslimšanu, infarkta ārstēšanu un diagnostiku bez ķirurģiskas iejaukšanās. Viena no šādām metodēm ir angioplastija jeb sirds asinsvadu paplašināšana, kur izmanto ļoti tievas zondītes. Tās ievada artērijās. Caur šīm zondēm savukārt var ievadīt baloniņus, kas izpleš asinsvadu sašaurinājuma vietas, un tur var ielikt metāliskas spirālītes – stentus, lai asinsvadi atkal nesašaurinātos. Tā ir samērā dārga ārstēšana. Pēc VNC datiem, vidēji viena pacienta ārstēšana invazīvās kardioloģijas programmā izmaksājusi ap 2700 lati. Taču arī pacientu skaits, kam šāda palīdzība nepieciešama, ir liels – vairāki tūkstoši gadā, un rindas uz plānveida pakalpojumiem vienmēr bijušas garas.

Jāpiebilst, ka lieli pārtēriņi naudas izteiksmē bijuši arī neiroķirurģijā. Abās lielajā klīnikās – Stradiņos un Austrumu slimnīcā – sniegto pakalpojumu apjoms bijis tik liels, ka pacientu ārstēšana izmaksājusi par 300 tūkstošiem latu vairāk, nekā atļauj kvotas. Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kur kopumā pārtēriņš gan nav liels (nepilni divi procenti), kvotas visvairāk pārsniegtas diagnostiskajā un ķirurģiskajā palīdzībā onkoloģijā un hematoloģijā. Šajās programmās iedalītais finansējums mēnesim ir nepilni 10 tūkstoši latu, taču jau janvārī vien iztērēti 47 000 latu. Arī to pacientu skaits, kam bija nepieciešama apsaldējumu stacionārā ārstēšana, iepriekš aplēsts daudz pieticīgāks. Proti, piemēram, Austrumu slimnīcā janvārī šim mērķim iztērēti 54 322 lati 42 pacientu ārstēšanai. Kvotas visam gadam bija ieplānotas 30 pacientu ārstēšanai 37 041 lata apmērā.

Jāatgādina, ka slimnīcās šobrīd tiek sniegta pārsvarā neatliekamā medicīniskā palīdzība, un, neraugoties uz pārtēriņiem, Veselības ministrijas sola, ka bez palīdzības nevienu neatstās, bet slimnīcām pārtērēto samaksās. Pagaidām gan nav zināms papildu finansējuma avots.

***

UZZIŅAI

Kopējais kvotu pārtēriņš stacionāros janvārī 3 894 515 latu jeb 54% vairāk, nekā paredzēts

Kvotu pārtēriņš atsevišķās ārstniecības programmās janvārī:

Černobiļas AES avārijas likvidētāju un arodslimnieku ārstēšana stacionārā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā iztērēti 21 506 lati. Kvotas pārsniegtas par 12 324 latiem.

Apsaldējumu stacionārā ārstēšana pieaugušajiem Austrumu slimnīcā iztērēti 54 322 lati. Kvotas pārsniegtas par 51 235 latiem.

Diagnostiskā un ķirurģiskā palīdzība onkoloģijā un hematoloģijā Austrumu slimnīcā iztērēts 381 921 lats. Kvotas pārsniegtas par 187 052 latiem.

Neiroloģija (insulta vienība) Ventspils slimnīcā iztērēti 13 209 lati. Kvotas pārsniegtas par 8701 latu.

Gūžas locītavu endoprotezēšana Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā iztērēti 133 566 lati. Kvotas pārtērētas par 67 836 latiem.

Avots: Veselības norēķinu centrs

Latvijā

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

Svarīgākais