Šodien Rēzeknes domes vadība plāno tikties ar Ludzas novada domes vadību, lai pārrunātu jautājumus par Rēzeknes un Ludzas slimnīcu darbu un slimnīcu sadarbības iespējām, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Jautājums par Rēzeknes un Ludzas slimnīcu iespējamo apvienošanos un tās nosacījumiem pašvaldībās aktualizējās ar šā gada 1.septembri, kad Ludzas lokālā daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīca tika pārveidota par aprūpes slimnīcu, slēdzot reanimācijas, infektoloģijas, ķirurģijas, bērnu, terapijas, ginekoloģijas, dzemdību un uzņemšanas nodaļas.
Rēzeknes slimnīca savukārt tāpat kā iepriekš darbojas kā daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības stacionārs, sniedzot medicīnisko palīdzību vairāk nekā 15 nodaļās.
Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja SIA "Ludzas rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Juris Atstupens, Ludzas slimnīca vēlas sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī un maksimālā apmērā.
"Kā starp slimnīcām tiek sadalītas funkcijas - tas vēl ir diskutējams jautājums. Mūsu galvenā prasība ir sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību - jāoperē un jāārstē, jo citādi visas modernās iekārtas stāv kā muzejā," iepriekš sacīja Atstupens.
Slimnīcas vadītājs atzina, ka Ludzas slimnīcas gadījumā neder tāds apvienošanās modelis kā slimnīcu funkciju sadale pa dienām vai "reanimāciju paturam, bet operbloku ne".
"Tas būtu jocīgi, ja cilvēku operē vienuviet, bet uz reanimāciju ved vairāku desmitu kilometru attālumā. Un tas ir pretrunā ar uzskatu, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība cilvēkam maksimālā apmērā jāsaņem maksimāli tuvu dzīvesvietai," uzsvēra Atstupens. Viņš atklāja, ka pašlaik sabiedrība ir reformu sabaidīta un nereti ikdienas darbā nākas dzirdēt tādus jautājumus, vai vispār drīkst saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai vispār slimnīca ir spējīga sniegt jebkādu palīdzību.