Surdotulka pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinās Latvijas Nedzirdīgo savienība

Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri apgūst profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās un augstākās izglītības programmas, surdotulka pakalpojumus no 1. septembra nodrošinās Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS).

To paredz Invaliditātes likums un Ministru kabineta noteikumu projekts Nosacījumi un kārtība, kādā Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz no valsts budžeta apmaksātu surdotulka pakalpojumu profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanai. Projekts ceturtdien, 7.jūlijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka LNS nodrošinās surdotulka pakalpojumu līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā nodarbībās, konsultācijās un eksāmenos profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības mācību iestādēs. Pakalpojums nevarēs pārsniegt valsts budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu apjomu. 2011.gada četriem mēnešiem šim mērķim nepieciešami 19, 88 tūkstoši latu, 2012. gadā kopumā nepieciešami 42, 04 tūkstoši lati.

Profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs surdotulka pakalpojumu varēs saņemt izglītojamo grupas. Savukārt augstākās izglītības mācību iestādēs pakalpojumu nodrošinās arī individuāli. Gadījumā, ja surdotulka pakalpojumu interesents nevarēs saņemt izvēlētajā mācību iestādē, un pakalpojumam paredzētie līdzekļi attiecīgajā gadā būs beigušies, cilvēku uzņems pakalpojuma saņēmēju rindā.

Uz surdotulka pakalpojuma saņemšanu izglītības programmu apguvei varēs pieteikties cilvēki, kuri saziņai lieto zīmju valodu.

Invaliditātes likums paredz, ka surdotulka pakalpojumu izglītības programmas apgūšanai sniedz cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kuriem, pamatojoties uz ārstējošā ārsta izziņu, pakalpojuma sniedzējs ir noteicis surdotulka pakalpojuma nepieciešamību.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.