Saslimušais pacients patlaban ārstējas LIC. Pēc paša slimnieka teiktā, viņš, būdams pensionārs, reti apmeklē sabiedriskas vietas un nezināja, ka vajag vakcinēties pret difteriju. Arī ģimenes ārsts par to neesot brīdinājis.
Saslimstot vīrietis sajutis pēkšņu elpas trūkumu un stipras sāpes kaklā, nogādāts Stradiņa slimnīcā, no kuras pārvests uz LIC un viņam nekavējoties uzstādīta diagnoze – difterija.
Ārstēšanās ilgums katram difterijas slimniekam ir ļoti individuāls, norādīja ārste Irina Ribakova. Difterijai mēdz būt komplikācijas – sirds un nervu sistēmas, kā arī rīkles muskuļa bojājumi, tādēļ ārstēšana var būtiski atšķirties.
Ārste uzsvēra, ka ar difteriju neslimo tie, kuri pret to vakcinējas un kuriem pēc vakcīnas ir gana laba imunitāte. To var pārbaudīt, veicot speciālu asins analīzi pie ģimenes ārsta, un visus interesējošos jautājumus var uzdot arī LIC Vakcinācijas kabinetā.
Statistika liecina, ka Latvijā pēc 1995. un 2001.gada difterijas uzliesmojuma saslimstība ar šo infekciju kopumā ir samazinājusies.
Kopš 1993.gada reģistrēti pavisam 1492 saslimušie, no kuriem 110 miruši. Epidēmijas sākumā ar difteriju slimoja vidēji 133 cilvēki gadā, sasniedzot pat 369 gadījumus gadā.
"Saslimušie lielākoties nebija vakcinēti pret difteriju, toreiz daudzi pakļāvās popularizētajai idejai, ka vakcīnas ir kaitīgas un tāpēc pret infekcijas slimībām nevajag vakcinēties. Infekcijas izplatība un ārstēšana realitātē pierādīja šāda uzskata nepareizību, cilvēki sāka aktīvāk vakcinēties pret difteriju, tādējādi samazinot inficēšanās draudus savai un kolektīvai drošībai," norādīja LIC. Pēdējo triju gadu laikā (2009.–2011.gadā) ar difteriju saslimuši pavisam 14 iedzīvotāji, tostarp seši pērn.
LIC paskaidroja, ka pieaugušajiem, kuri pret difteriju nav potēti vai pēc pēdējās potes saņemšanas ir pagājuši vairāki gadi, būtu vēlams saņemt potēšanās kursu - trīs potes. Pēc pirmās potes jāpaiet pusotram mēnesim, tad jāsaņem otrā pote. Trešā pote jāsaņem pēc sešiem mēnešiem. Bērniem parasti vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12–15 mēnešu vecumā, bet pēc tam 7 un 14 gadu vecumā. Imunitāte nesaglabājas visu mūžu, tāpēc revakcināciju ieteicams veikt ik pēc pieciem līdz desmit gadiem.
Ikviens cilvēks vakcināciju pret difteriju var saņemt bez maksas pie sava ģimenes ārsta vai ārsta norādītā vakcinācijas kabinetā, kā arī LIC vakcinācijas kabinetā.
LIC brīdina, ka difterija ir ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība. Slimības pazīmes ir vispārējs nespēks, svīšana, nogurums, temperatūras paaugstināšanās, kakla sāpes, rīkles apsārtums, tūska, rīšanas grūtības, klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana, kā arī iespējamas galvassāpes un apetītes zudums, aplikumi uz mandelēm, kurus grūti noņemt, un tūska (kaklā, zemādas).
Ja cilvēks savlaicīgi nevēršas pēc medicīniskās palīdzības vai ārstēšana tiek sākta pārāk vēlu, difterija rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties ar nāvi.
Slimības inkubācijas periods ir no divām līdz piecām dienām, bet dažos gadījumos var būt pat līdz 10 dienām. Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir tās baktērijas nēsātājs.
Ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus, ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai difterijas izraisītāja nēsātājs.