Nevienu brīdi neesam teikuši, ka veselības aprūpei ir pietiekami naudas, un arī, piešķirot šos desmit miljonus stacionārajai aprūpei papildus šogad, vēl ir ļoti, ļoti, ļoti daudz finansējuma papildus nepieciešams, lai mazinātu pacientu maksājumus un rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem, – tā īsi pirms valdības lēmuma par papildu 9,6 miljonu latu piešķiršanu veselības jomai sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība).
Tā bija atbilde uz jautājumu, vai ministre uzņemas atbildību par to, ka šāgada budžets sastādīts neprasmīgi, ja jau gada sākumā ir jāprasa papildu finansējums. «Nē, pilnīgi neuzņemos atbildību, jo tas, ka veselībai trūks naudas, bija zināms jau pērn decembrī, tas valdībai arī budžeta sagatavošanas gaitā tika norādīts,» skaidrojās ministre. Tomēr budžetu saplānot tā, lai nevajadzētu šogad valdībai lūgt papildu finansējumu, liedzis «naudas apjoms un valsts budžeta konsolidācija». Kur lai ņem šos miljonus, sacīja ministre, tas jālemj valdībai, jo arī veselības nozares iekšienē jau ir atrasti 0,6 miljoni latu, kas tiks novirzīti stacionāriem.
Ministru kabinets arī atbalstīja Veselības ministrijas (VM) pieprasījumu, piešķirot papildus 9,6 miljonus latu, lai palielinātu apmaksas tarifu terapeitisko pacientu ārstēšanai stacionārā.
Pašlaik noteiktais terapeitiskais tarifs ir 115,6 lati. Tas tika aprēķināts 2011. gadā, balstoties uz Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmā apkopoto informāciju par lokālo daudzprofilu slimnīcu veiktajām manipulācijām un gultas dienu skaitu 2010. gadā, norāda VM. Taču tarifs neatbilstot reālajām ārstēšanas izmaksām. VM piedāvāja šo tarifu palielināt līdz 185,9 latiem, kas atbilstot 2011. gada izmaksām. Savukārt ķirurģiskais tarifs gan lokālajām, gan reģionālajām un universitātes slimnīcām šogad ir vienāds – 419,8 lati (pērn tas lokālajām slimnīcām bija 171 lats, bet reģionālajām un universitātes slimnīcām – 244,3 lati). Terapijas tarifs tiek piemērots vienkāršu saslimšanu gadījumos, kur nav nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, savukārt ķirurģijas tarifu piemēro sarežģītu saslimšanu gadījumā.
Pārdalot līdzekļus pašā nozarē, tarifa celšanai iespējams novirzīt 600 000 latu – 300 000, pārdalot no Zāļu valsts aģentūras ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, un 300 000, pārdalot no plānotā finansējuma starptautiskajiem norēķiniem par Latvijas iedzīvotājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Savukārt 9,6 miljonus latu valdība piešķirs no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts parāda vadība.