Līdz ar medicīnisko pakalpojumu saņemšanas iespēju samazināšanos Aknīstes, Neretas, Viesītes, Līvānu un Aizkraukles slimnīcā pacientu skaits Jēkabpils rajona centrālajā slimnīcā vasarā, kad parasti vērojams pacientu skaita samazinājums, turpinājis palielināties, bet slimnīcai pieejamās naudas ir aizvien mazāk.
Lai arī dziednīca taupa, cik spēj, parādi aug, un ārstniecības līdzekļu, kā arī medikamentu piegādes firmas draud pārtraukt piegādes.
Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas (JRCS) direktors Ivars Zvīdris Neatkarīgajai stāsta, ka Jēkabpils slimnīcas finansējuma samazinājums sasniedzis jau 54 procentus, tāpēc dziednīca bijusi spiesta atlaist 87 darbiniekus. Ārstniecības iestādē strādājošo skaits no 605 samazināts līdz 518. "Šodien uzrakstīju iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam, lūdzot atlikt nodokļu atmaksu, turklāt parādi piegādātājiem jau pārsniedz 100 000 latu. Slimnīca veic dialogu arī ar banku par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu," stāsta dziednīcas direktors.
Līdzekļu pārtēriņš – 200 000 latu
Jēkabpils slimnīcas direktors informē, ka no gada sākumā noteiktā finansējuma – 246 000 latu – pēc divkārtējas samazināšanas aprīlī un jūlijā JRCS atstāti 46 procenti jeb 102 000 latu – tas noticis, pateicoties slimnīcā esošajām specifiskajām nodaļām: reģionālajam perinatālās aprūpes centram, Infektoloģijas un Tuberkulozes nodaļai. Līdz ar to kopš gada sākuma pārstrādes un līdzekļu pārtēriņš slimnīcā ir apmēram 200 000 latu.
Tas ir apburtais loks. Slimnīcai noteiktais izstrādes tarifs ir zems, jo ambulatori tā kvotu nespēj izstrādāt, jo cilvēki ambulatori neārstējas, neiet pie ārsta, tajā pašā laikā sekas ietekmē slimnīcas darbu. Bez kvotas palielinājuma Jēkabpils slimnīcai ir visai bēdīga perspektīva, jo pašlaik tā apkalpo divreiz vairāk pacientu par noteikto finansiālo limitu. I. Zvīdris stāsta, ka uzņemto slimnieku skaits nemazinās, jo pieaug no blakus reģioniem uzņemto pacientu plūsma.
Ar ielaistām kaitēm
"Pacienti slimnīcā nonāk ar stipri ielaistām slimībām, kas ievērojami sadārdzina to ārstēšanu. Pacienti ir akūti, neatliekami, un šajā situācijā nevaram taču sniegt palīdzību tikai katram trešajam pacientam, pārējos raidot projām. Slimnieki ambulatori neārstējas, nogaida līdz pēdējam brīdim jeb neatliekamajam stāvoklim, kad arī ārstēšana ir dārgāka. Bieži pacientiem konstatē ķirurģiski, terapeitiski vai ginekoloģiski laikus neārstētas un ielaistas slimības. Biežāk pēc kaimiņu izsaukuma tiek atvesti no uzlauztiem dzīvokļiem izcelti pacienti jau smagā stāvoklī. Cilvēki darbspējīgā vecumā tiek izsisti no ierindas, iegūst invaliditāti, taču valsts ierēdņiem par to nospļauties, tāpat kā par pensionāriem," noraizējies I. Zvīdris. Viņš stāsta, ka Jēkabpils slimnīcā pašlaik 20 procenti pacientu iemaksu par uzturēšanos slimnīcā ir problemātiskie maksājumi. Ar daļu pacientu dziednīcai izdodas vienoties, ka pacientu maksājumi tiks nomaksāti pa daļām, diemžēl daļu parādnieku slimnīca gatavojas nodot parādu piedzinēju kompānijai.
Lai ārsti drīkstētu neārstēt
Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas direktora vietniece ārstniecības jautājumos Ruta Miķelsone informē, ka slimnīca jau bijusi spiesta veikt vairākus līdzekļu taupīšanas pasākumus. Uroloģijas nodaļa pievienota Ķirurģijas nodaļai, vienā apvienotas abas terapijas nodaļas un izveidota Tuberkulozes nodaļa, uz to pārvietojot līdz šim atsevišķā ēkā bijušo Tuberkulozes slimnīcu. Ik pa brīdim uz nedēļu vai divām tiek slēgta kāda no slimnīcas nodaļām, izvietojot slimniekus citās nodaļās, bet personālu palaižot neapmaksātā atvaļinājumā. Apvienots un optimizēts viss, kas bijis slimnīcas spēkos. Par spīti tam, nekāda īpašā līdzekļu ekonomija dziednīcai tik un tā nesanāk. Kā bilda JRCS direktors, ja finansiālā situācija slimnīcai netiks normalizēta, atlikšot vēl vairāk samazināt dziednīcas darbinieku skaitu, uzlikt esošajiem strādājošajiem papildu slodzes, kā arī samazināt slimnīcas funkcijas un sniegtos pakalpojumus. "Diemžēl tas samazinās arī iespējas palīdzēt. Nav pacientu, nav naudas. Mediķi ārkārtīgi noguruši gan no darba apjoma, gan problēmām, jo valdība stāsta, ka valsts medicīnisko aprūpi nodrošina, bet reāli to nodrošina aizvien mazāk. Būtu nepieciešams likumdošanu sakārtot tā, lai ārsti drīkstētu neārstēt, ja viņiem par to nemaksā, un viņus par to netiesātu, bet pacientiem savai aizsardzībai jāvēršas pie valdības," teic JRCS direktors, kurš rudeni un pacientu skaita vēl lielāku pieaugumu gaida ar milzu bažām.