Pētījums: Ar regulārām fiziskām aktivitātēm nodarbojas mazāk jauniešu, nekā lieto alkoholu un smēķē

Latvijā ar regulārām fiziskām aktivitātēm nodarbojas mazāk jauniešu, nekā lieto alkoholu un smēķē, tā liecina šodien publiskotais Pasaules Veselības organizācijas pētījuma par pusaudžu veselību ietekmējošiem faktoriem.

Kā liecina pētījuma dati, vismaz vienu stundu dienā ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas tikai 22% zēnu un 13% meiteņu 15 gadu vecuma grupā. Turpretī 26% zēnu un 21% meiteņu vismaz reizi nedēļā lieto alkoholu, bet vairāk nekā 32% zēnu un 22% meiteņu vismaz reizi nedēļā smēķē. Jauniešu smēķēšanas īpatsvars ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Savu veselības stāvokli kā viduvēju vai sliktu vērtē 16% zēnu un 31% meiteņu.

Starp 40 valstīm, kas piedalījās pētījumā, Latvijā ir augstākais skolēnu savstarpējās neiecietības līmenis jauniešu vidū 15 gadu vecuma grupā. 17% zēnu un 14% meiteņu ir atzīst, ka pēdējo mēnešu laikā par viņiem skolā ir ņirgājušies. Savukārt 36% zēnu un 23% meiteņu atzīts, ka viņi ir ņirgājušies par citiem.

Kā norādīja pētījuma vadītāja Iveta Pudule, dati ir satraucoši un ar satraucošām tendencēm.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) pētījuma prezentācijā pauda viedokli, ka veselīga dzīvesveida veicināšanai jauniešu vidū Latvijā ir izdarīts daudz, bet liels darbs vēl ir darāms, un nepieciešama aktīva Izglītības un zinātnes ministrijas iesaistīšanās šajā procesā. "Jāatzīst, reizēm sajūta ir tāda, ka dominē vēlme neko nemainīt," norāda Circene.

Circene norāda, ka rezultātos ir vērojamas gan pozitīvas, gan negatīvas tendences. Pozitīvi ministre vērtē skolās jau veiktās ēdināšanas reformas un to, ka jaunieši ir daudz izglītotāki par reproduktīvo veselību. Savukārt, viena no nepatīkamākajām tendencēm ir augstie neiecietības un vardarbības rādītāji skolās. Ministre uzsver, ka šis ir primārais jautājums, kuru ir jāatrisina visām nozarēm sadarbojoties, un ka šos jautājumus ir iespējams atrisināt, atjaunojot veselības mācību skolās.

"Mums ir jāsaprot, ka tad, ja mēs nedosim iespēju jauniešiem šo izglītību saņemt jau bērnu, pusaudžu vecumā, sekas diemžēl būs tālejošas," stāsta Circene.

Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna norāda, ka veselīga dzīvesveida veicināšanai izglītībai ir ļoti svarīga nozīme. Veselības mācībai skolās būtu jābūt. "Ļoti žēl, ka Izglītības ministrija ir diezgan neaktīva šādās diskusijās," sacīja Stirna.

Arī nevalstiskās organizācijas "Papardes zieds" pārstāve Iveta Ķelle norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija neizrāda iniciatīvu veselības izglītības organizēšanai skolās. "Šīs dienas vissatraucošākais fakts ir tas, ka ilgstoši Izglītības ministrija neizrāda nekādu interesi diskusijas uzsākšanai par veselības izglītību un tās kvalitāti skolās," uzsver Ķelle. Viņa stāsta, ka veselīgu dzīvesveidu jauniešu vidū var nodrošināt arī pašvaldības, izveidojot vairāk jauniešu centru. Šobrīd visā Latvijā ir tikai divi jauniešu centri, Dobelē un Cēsīs. Tāpat ir svarīgi uzsvērt audzināšanu ģimenēs.

Pētījuma vadītāja uzsver, ka tikpat svarīgi ir uzsvērt atbilstošu audzināšanu ģimenēs - skolai, draugiem, un attiecībām ar vecākiem ir pasargājoša ietekme uz jaunieša veselību.