Latvijā smēķēt pamēģinājuši 78% astotās līdz desmitās klases jauniešu, liecina pētījums "Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām".
Kā aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Laura Ševčenko, rezultāti liecina, ka smēķēšanas izplatības rādītāji jauniešu vidū pēdējo četru gadu laikā mainījušies minimāli. Tradicionāli smēķēt pamēģinājušo jauniešu īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tāpat kā Francijā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Horvātijā. Pētījuma valstīs vidēji smēķēt pamēģinājuši 54% jauniešu.
Pētījums Eiropā veikts piekto reizi ar mērķi iegūt starptautiski salīdzināmus datus par smēķēšanas, alkohola un narkotiku lietošanas izplatību Eiropas valstīs jauniešu vidū.
Latvijā pērn pētījumā piedalījušies 7627 astotās līdz desmitās klases jaunieši, no kuriem 2622 bija 15 līdz 16 gadus veci.
Latvijas dati liecina, ka smēķēt pamēģinājušo 15 līdz 16 gadus vecu jauniešu īpatsvars kopš 2007.gada samazinājies par 2% un tagad tas ir 78%. Samazinājums vērojams, jo smēķēt pamēģināšana zēnu vidū kļuvusi par 6% retāka, savukārt meiteņu vidū vērojams neliels pieaugums par 2%.
Kaut arī joprojām augsts, tomēr samazinās cigarešu pieejamības indekss, kas no 79% 2007.gadā samazinājies līdz 74% 2011.gadā. Šīs izmaiņas lielā mērā esot saistāmas arī ar cigarešu cenu pieaugumu.
Cigaretēm jaunietis mēnesī tērējis aptuveni desmit latus. Smēķējošie Latvijas astotās līdz desmitās klases skolēni mēnesī tabakai tērē aptuveni 133 000 latu.
"Jāatzīmē, ka valsts zaudējumi ilgtermiņā no tabakas lietošanas vairākkārtīgi pārsniedz akcīzes nodokļa ieņēmumus," piebilst Ševčenko.
Smēķēt pamēģinājušo un regulāro smēķētāju skaita samazinājums kopš 2007.gada pārsvarā vērojams Rīgā un lielajās pilsētās, taču ne citās pilsētās un laukos. Tas liecina par nepieciešamību pēc plašākām profilakses aktivitātēm tieši mazpilsētās un lauku reģionos.