Saeimas deputāti neredz veselības reformas mērķus

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, izskatot Veselības ministrijas (VM) sagatavo priekšlasījumu par veselības apdrošināšanas ieviešanu, izskanēja asas debates, jo lielākā daļa deputātu arī pēc VM ekspertu stāstītā nevarēja saprast, kāds vispār ir šīs reformas mērķis.

«Ja mēs vēlamies, lai nodokļu nemaksātāji nesaņem veselības aprūpes pakalpojumus, tur nevajag reformu, bet gan ierakstu likumā – ja nemaksā nodokļus, veselības pakalpojumi nav pieejami,» skeptiski plānu vērtēja deputāts Arvils Ašeradens (Vienotība), bet deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs) arī atzina, ka neredz jēgu šādai reformai, ja pēc būtības nemainās veselības aprūpes budžeta finansējums un nav iespējams atrisināt sasāpējušās problēmas.

VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško stāstīja, ka koncepcija, kas gan vēl tiek papildināta un labota, pirms to ieraudzīs Ministru kabinets, paredz Latvijā izveidot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot veselības aprūpes budžetu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai sociālo iemaksu maksājumiem. Ieviešot jauno sistēmu, tiks noteikts personu loks, kas saņems veselības aprūpes pakalpojumus, un tās, kurām nebūs tiesību uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. D. Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, veselības aprūpe konkrētas diagnozes vai veselības stāvokļa noteikšanai un ārstēšanai, kā arī kompensējamie medikamenti 100 procentu apmērā tām diagnozēm, kurām zāles apmaksā pilnībā no valsts budžeta. Tā kā jautājums – kas ir neatliekamā palīdzība – ir visai strīdīgs, D. Mūrmane-Umbraško papildina, ka, izmantojot Lietuvas pieredzi, tiks ieviesti četri līmeņi un atbilstoši tiem noteikts, līdz kuram brīdim situācija ir neatliekama.

Neatkarīgā rakstīja, ka VM piedāvā trīs variantus koncepcijas ieviešanai – pirmais paredz atsevišķa veselības nodokļa noteikšanu piecu procentu apmērā, sadalot iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Otrais – noteikta procenta iezīmēšana veselības budžetam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, pašu nodokli nesadalot, bet trešais variants paredz nodalīt noteiktu procentu no ienākuma nodokļa un to pievienot sociālajām iemaksām. Pati VM pašlaik atbalsta otro variantu.

Deputātu jautājumi un viedokļi galvenokārt bija saistīti ar reformas mērķi – vai tāds vispār ir, ko VM vēlas panākt, vai līdz ar šo reformu būs vairāk naudas medicīnai, lai risinātu problēmjautājumus. Lai gan VM ziņojumā minēts, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas mērķis ir finanšu līdzekļu palielināšana un pieejamības uzlabošana, Saeimas diskusijā ar deputātiem VM pārstāvji atzina, ka pati par sevi jaunā sistēma nenodrošinās papildu līdzekļu ieplūšanu veselības budžetā. «Mēs ar šo piecu procentu veselības nodokli, piemēram, varēsim nodrošināt tikai darba ņēmēju, nodokļu maksātāju veselības aprūpi, bet papildus valsts plāno uzņemties rūpes arī par daudzām citām kategorijām – bērniem, pensionāriem –, visiem naudas nepietiks, tāpēc no valsts budžeta papildu piešķīrums jebkurā gadījumā būs vajadzīgs,» sacīja D. Mūrmane-Umbraško.

Koncepcijā minēts, ka 4,5 procentu finansējumu no iekšzemes kopprodukta veselības nozare sasniegs tikai 2020. gadā, kas nozīmē atkāpšanos no valdības rīcības plāna, kurā, savukārt, paredzēts, ka šāds finansējums veselībai būs jau 2014. gadā. Arī tas izraisīja vairāku deputātu neizpratni.

Deputāts A. Klementjevs sprieda, ka reālu devumu veselības aprūpes budžetam šāda koncepcija nenesīs, jo viņš neredz, kā tā mazinās ēnu ekonomiku, ja būs iespējams tāpat vajadzības gadījumā iet pie ārsta, samaksājot viņam pa tiešo. Otrkārt, deputāts neredz, kādi būs ieguvumi nodokļu maksātājiem, kuri arī tagad, lai nokļūtu laikus pie speciālistiem, maksā. Reformu plānus gan atbalstīja neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa, viņa ir pārliecināta: ja tūkstošiem nodokļu nemaksātāju nepienāksies veselības aprūpe, nauda paliks pāri un tās būs vairāk, un rindas samazināšoties.

Latvijā

Viļņā pirmdien avarējušās Vācijas loģistikas kompānijas DHL lidmašīnas melnās kastes tiks nosūtītas uz ekspertīzi ārvalstīs, jo Lietuvai nav nepieciešamā laboratoriju aprīkojuma, trešdien paziņoja Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks.

Svarīgākais