Pacientus par kukuļiem ārstiem arī varētu saukt pie kriminālatbildības

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, lai par pateicību jeb kukuļu došanu mediķiem pie atbildības varētu saukt arī pacientus. Pašlaik kriminālatbildība paredzēta par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu.

Veselības ministrija uzskata, ka, iespējams, šāda atbildības noteikšana pacientiem mazinās vēlmi dot kukuļus jeb pateicības ārstiem, taču būtiski pateicību došanu varētu samazināt atalgojuma palielināšana mediķiem un veselības aprūpes pakalpojuma pieejamības uzlabošana. Tas mazinātu tās problēmsituācijas, kuru dēļ pacienti uzskata, ka viņiem ir jādod pateicības.

Šādu grozījumu idejas autori ir KNAB, kas jau vasarā pievērsa uzmanību tam, ka pašlaik joma, kur kukuļošana izplatīta visvairāk, ir tieši medicīna. Pašlaik KNAB sāktas 18 krimināllietas par noziegumiem veselības aprūpes jomā – vairākas no tām saistītas ar kukuļu došanu, tomēr ne tieši ar pacientu dotajām aploksnēm ārstiem, bet farmācijas firmu iesaisti mediķu piekukuļošanā.

Aptauju dati liecina, ka trešā daļa Latvijas iedzīvotāju zina gadījumus vai ir saskārušies ar kukuļdošanu medicīnā. Pacientu aptaujas liecina, ka medicīnas darbinieki pieprasa kukuļus, lai paātrinātu rindas, lai pacients saņemtu labāku palīdzību, iejūtīgāku ārstu attieksmi. Tāpat kukuļi tiek maksāti saistībā ar slimības lapām.

Izskatot grozījumu Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par pateicību došanu ārstiem, kā arī pašvaldību darbiniekiem vai skolotājiem, deputāti balsoja gandrīz vienbalsīgi – par bija 85 deputāti, atturējās viens. Pašlaik Krimināllikumā ir noteikta atbildība par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, ko izdarījis valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona. Maksimālais sods par šādu noziegumu ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Otrajā lasījumā atbalstītie Krimināllikuma grozījumi paredz noteikt atbildību par prettiesiska labumu došanu valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona. Par to varētu sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, savukārt, ja piedāvāts labums lielā apmērā, var draudēt brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

Riska faktori, kāpēc mediķi var vedināt samaksāt vai arī pacientiem šķiet, ka pateicība ir jāsamaksā, ir mediķu zemais atalgojums un neinformētība par to, ko valsts apmaksā un par ko ir jāmaksā pašam. «Šādas atbildības noteikšana pacientam ir vērtējama,» Veselības ministrijas (VM) viedokli dara zināmu speciālists Oskars Šneiders. «Korupcijas risku būtiski varētu mazināt ārstniecības personu atalgojuma pieaugums un pakalpojuma pieejamības nodrošināšana, proti, mazākas rindas, lai saņemtu kādu pakalpojumu.» Tas viss ir saistīts ar veselības aprūpes finansējumu un nepieciešamību piesaistīt lielākus līdzekļus veselībai, lai varētu runāt par mediķu algu pieaugumu. Zināmā mērā situāciju uzlabotu tas, ja pacienti zinātu, cik ārsts saņem no veselības budžeta par konkrētu pakalpojumu. Piemēram, privātajā medicīnā šādas problēmas praktiski nepastāv, jo pacients uzreiz zina, cik viņš samaksās, un nerodas vēlēšanās maksāt vēl. «Ja korupcijas apkarotāji uzskata, ka šādi grozījumi palīdzēs mazināt pateicību došanu ārstiem, no Veselības ministrijas lielu iebildumu nebūs, tomēr jau tagad pacientam, kurš piedāvā kukuli, jāsaprot, ka viņš iesaistās nelikumīgā darbībā,» saka O. Šneiders.

Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris izsaka vien atbalstu, ja mediķu algas tiktu iekļautas vienotā valsts atalgojuma sistēmā un, teiksim, tiktu pielīdzinātas tiesnešu algām, jo pašlaik ārsta alga bruto ir 500 lati, bet tiesneši vienotā atalgojuma sistēmas ietvaros – pāris tūkstoši.

Svarīgākais