Saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, politiski represētās personas ir atbrīvotas no pacienta iemaksu veikšanas, Neatkarīgajai norāda Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga.
Savukārt politiski represēto pieredze liecina pretējo: ārstniecības iestādēs represētajiem prasa maksāt pilnu pakalpojumu maksu.
Neatkarīgās redakcijā pēc padoma vērsās politiski represētais Indulis Madre. «Mana bēda un pēdējā laikā arī daudzu manu biedru stāstītais liecina, ka īpaši šāgada laikā, apmeklējot poliklīnikas, ģimenes ārsti visi kā viens paskaidro, ka represētajiem, kāds esmu arī es, pie ārsta ir jāmaksā, ka nav nekādu atlaižu.» I. Madre norāda, ka viņš ir arī dzirdes invalīds – «ar kreiso ausi dzirdu tikai ar dzirdes aparātiņu, bet labās auss dzirde palikusi Kurzemes cīņās Otrā pasaules kara laikā». Politiski represētais stāsta, ka maksa pie speciālista, arī rindas kārtībā, saņemot valsts apmaksātos pakalpojumus, ir pieci līdz astoņi lati, bet pie acu ārsta pat 30 latu. Vēl Madres kungs arī piebilst par situāciju, kas neattiecas uz veselības aprūpi: par to, ka arī nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā bez jebkādām atlaidēm, gadā vairāk nekā 25 lati. «Vai tiešām Ministru kabinets ir atcēlis kādreiz lemto un kur meklēt patiesību?» vaicā politiski represētais.
Nacionālajā veselības dienestā Neatkarīgajai gan skaidro, ka politiski represētām personām nav jāmaksā pacienta iemaksa. Piemēram, vēršoties pie ģimenes ārsta, nav jāveic pacienta iemaksa viena lata apmērā. Vēršoties pie ārsta speciālista, nav jāmaksā trīs lati, bet, saņemot veselības aprūpi slimnīcas stacionārā, nav jāmaksā 9,50 lati par diennakti. Tātad šie atvieglojumi politiski represētajām personām nav atcelti. «Lai saņemtu iepriekš minētos atvieglojumus, nepieciešams uzrādīt politiski represētas personas apliecību. Šādu apliecību izsniegšana pašlaik tiek veikta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē,» skaidro E. Štālberga no Nacionālā veselības dienesta.
Represētajiem ir arī citi atvieglojumi, kuri arī nav atcelti: šīs personas drīkst doties pensijā piecus gadus agrāk; ja politiski represētais strādā, viņš var saņemt papildu neapliekamo minimumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Politiski represētās personas reizi trijos gados var saņemt bezmaksas sociālo rehabilitāciju Jaundubultu sanatorijā, kā arī bez maksas braukt tālsatiksmes un vietējās nozīmes vilcienos, starppilsētu un tālsatiksmes autobusos.
Šāgada sākumā Latvijā bija reģistrēts vairāki tūkstoši politiski represēto personu, no tiem visvairāk –16 670 – komunistiskā režīmā cietušie, bet nacistiskā režīmā cietušie – 1896. Pagājušā gada laikā politiski represētā statusu ieguva 108 komunistiskā režīmā cietušie un seši nacistiskā režīmā cietušie. 2011. gadā miruši 1040 represētie – 899 komunistiskā režīmā cietušie un 141 nacistiskā režīmā cietušais.