Psihiatrijas pacientiem trūkst atbalsta

© F64 Photo Agency

Pacienti ar psihiskās un garīgās veselības problēmām nesaņem pietiekamu rehabilitāciju, brīdina speciālisti. Rīgā uz aptuveni 15 000 slimnieku ir tikai divi psihiatrijas dienas centri, kuros katrā var uzņemt 20 cilvēku.

SIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) Psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja Iveta Ķiece uzsver, ka psihiatriskā palīdzība Latvijā balstās brīvprātības principu un piespiedu ārstēšana nenotiek, izņemot gadījumus, ja pacients draud, izturas varmācīgi vai nespēj parūpēties par sevi. Viņa atzīst, ka atbalsts un rehabilitācija nav pietiekama cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, un norāda, ka sabiedrība nav gatava šo pacientu integrācijai: «Internetā jaušama neiecietība pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un populārās anekdotes par psihiatriskām slimnīcām, pacientiem un ārstiem pēc būtības ir skumjas un aizvainojošas. Šie cilvēki ir daļa no mums, ar tādām pašām bēdām, priekiem, vēlmēm un sajūtām.»

Biedrības Gaismas stars sociālā darbiniece Dace Kalniņa skaidro, ka tie ir stereotipi, ka cilvēki ar garīgām saslimšanām ir agresīvi, slinki vai žēlojami. Viņi var iekļauties sabiedrībā, lai arī viņiem ir piemērotāki darbi bez augstas atbildības un stresa. «Pētījumi liecina, ka šie cilvēki biežāk ir vardarbīgi pret sevi, nevis apkārtējiem. Katrā sabiedrībā ir 1% šizofrēnijas slimnieku, bet Rīgā uz aptuveni 15 000 slimnieku ir divi psihiatrijas dienas centri, kuros katrā var uzņemt vien 20 cilvēkus,» stāsta Gaismas stara pārstāve. Savukārt kāds cits sociālais darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, bet ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir psihiskās un garīgās veselības traucējumi, šādi izskaidro sistēmu: «Sākumā cilvēks dzīvo sociālās aprūpes centrā, pēc tam pusceļa mājā, kur apgūst prasmes dzīvot patstāvīgi, un pēc tam viņš var nonākt grupu dzīvokļos. Pozitīvas attīstības gadījumā var sekot pilnīgi patstāvīga dzīve.» Speciālists norāda uz problēmām pansionātos, kas nereti atrodas nepiemērotā vidē, atgādina cietumus un nepalīdz attīstīties. Pozitīvāks variants esot pusceļa mājas un grupu dzīvokļi, bet to ir pārāk maz, un to izveide ir katras pašvaldības rokās.

Biedrības Skalbes vadītāja Inese Ruka stāsta, ka pērn no 7417 zvaniem 636 esot bijuši no cilvēkiem ar kādu psihisku saslimšanu. Pārsvarā sūdzības bijušas par socializēšanās problēmām un profesionāla atbalsta trūkumu slimības uzplaiksnījuma brīdī. Pērn RPNC iestājās 7800 pacienti, bet pašlaik iestājušies 2639 pacienti. 2011. gadā visvairāk pacientu, kas uzņemti reģistra uzskaitē, bija vecuma grupās līdz 14 gadiem un vecāki par 70 gadiem, bet bija samazinājies pacientu īpatsvars ar šizofrēniju un garīgo atpalicību, savukārt palielinājies pacientu īpatsvars ar neirotiskiem un stresa izraisītiem traucējumiem, informē Slimību kontroles un profilakses centrs.