Pirmie Veselības inspekcijas (VI) apsekojumi valsts sociālās aprūpes centros atklājuši virkni problēmu. Lai vismaz daļu no tām novērstu, Labklājības ministrija (LM) šogad iecerējusi lūgt valdībai papildu naudu.
Kā šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsvēra VI Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga, lai gan VI pārbaudes valsts sociālās aprūpes centros vēl nav noslēgtas, pirmie apsekojumi atklāj virkni problēmu, piemēram, nepietiekams personāls, klientu pārapdzīvotība - pieci līdz seši klienti vienā telpā, šauras procedūru un zāļu izdales telpas, medicīniskās dokumentācijas trūkums vai nepilnības, klientu profilaktisko apskašu trūkums, liftu trūkums kustībās ierobežotu personu pārvietošanai, nepietiekams pretizgulējumu matraču skaits un nepilnīgs rehabilitācijas darbs ar pacientiem.
Turpinot Bergas teikto, Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) prezidents Elmārs Tērauds, kurš arī piedalās centru apsekojumos, sacīja, ka klientiem centros vajadzīga kombinēta aprūpe, tostarp sociāla un medicīniska aprūpe, kā arī rehabilitācija, tomēr šobrīd tā pilnībā netiek nodrošināta. Vienlaikus, viņš uzsvēra, klientu uzvedības traucējumu, piemēram, trauksmes, agresivitātes un nemiera, korekcija ar medikamentu palīdzību notiek, tomēr to nevar nodēvēt par ķīmisku ierobežošanu. "Kopumā medikamenti tiek pielāgoti un koriģēti atbilstoši situācijai, bet medicīniskajā dokumentācijā ir lieli iztrūkumi," akcentēja psihiatrs.
Klātesošie LM pārstāvji nenoliedza, ka situācija valsts sociālās aprūpes centros ir bēdīga, tomēr uzsvēra, ka tās uzlabošanai ir nepieciešami finanšu resursi, kuru šobrīd ministrijai trūkst, tādēļ tā gatavo informatīvo ziņojumu valdībai par papildu finansējuma nepieciešamību jau šogad aptuveni 1,3 miljonu latu apmērā.
Kā skaidroja LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, papildus apmēram 324 000 latu tiks prasīti, lai izveidotu medicīniskās struktūrvienības valsts sociālās aprūpes centros, vēl 439 000 latu tiks prasīti rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, bet 191 000 latu - papildu personāla piesaistei. Pārējā nauda nepieciešama citām vajadzībām, kuras plašāk tiks izklāstītas ziņojumā, sacīja Dūdiņš.
Tikmēr komisijas deputāte Inita Bišofa (RP) komentēja LM paziņojumu, izsakoties, ka prasīt valdībai 1,3 miljonus latu ir pirmais un vienkāršākais solis. Viņa vēlējās zināt, kad tiks īstenotas LM ilgi gatavotās Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai, ar kurām iecerēts risināt problēmas sociālo pakalpojumu jomā. Dūdiņš solīja, ka tās valdībā varētu nonākt šā gada trešā ceturksnī.
Kā iepriekš vēstīts, pēc viesošanās vairākos valsts sociālās aprūpes centros pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem tiesībsargs Juris Jansons novērojis vairākas nepilnības, tostarp secinājis, ka centros klienti daudzos gadījumos saņem lielas un nepamatotas zāļu devas.
Konstatētos pārkāpumus Jansons sīki izklāstījis ārkārtas ziņojumā Saeimā un par tiem informējis LM. Lai noskaidrotu, vai tiesībsarga konstatētais atbilst patiesībai, Veselības inspekcija 25.februārī sāka pārbaudes vairākos aprūpes centros.
Pārbaudes plānots noslēgt jūnija vidū, kad tiks sagatavots un prezentēts arī gala ziņojums.