Ar piesnigušiem kokiem, ledus zaigām un vizuļojošu sniega kārtu ziema ir brīnišķīgs laiks pārgājienam. Tomēr bieži šādi laikapstākļi rada arī bažas, vai pasākums būs gana komfortabls. Dabas gids un pētnieks Māris Olte iesaka nebaidīties un doties jaunā piedzīvojumā – pārgājienā ziemā. Svarīgi padomāt ne tikai par apģērbu, bet arī pārgājiena saturu.
“Mums šķiet, - lai dotos pārgājienā ziemā, ir jābūt nopietnai iepriekšējai pieredzei, jo tas būs ļoti grūti, auksti un sarežģīti. Patiesībā ziemas pārgājienam ir sava īpašā sajūta un šķietamais izaicinājums vainagojas ar patīkamu gandarījumu. Galvenais ir ne vien sagatavoties fiziski, bet arī pašam būt atvērtam jaunām idejām un padomāt par papildus aktivitātēm un izklaidēm, kas īpaši uzrunās tos draugus, kuriem ar pastaigu vien nepietiek,” uzsver Māris Olte.
Mūžsenais teiciens, ka nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs, ir precīzi attiecināms uz pārgājieniem aukstākajā gada laikā. Uzmanība jāpievērš, lai apģērbs būtu kārtās. Ātri novelkams, kad paliek karsti un atkal uzvelkams, kad vēsi. Vienmēr jāparūpējas, lai kājas būtu sausas un siltas. Tam palīdzēs īpašas uz zābakiem uzvelkamas bahilas, kas neļaus apaviem piebirt ar sniegu, uzsver Māris. Ja kājas tomēr saslaps - parūpējies par rezerves zeķēm. Slapjās var uzlikt uz pleciem zem siltās jakas un pa ceļam labi apžāvēt. Ja gaidāms lietus vai sniegs, līdzi der paņemt lietus mēteli un pončo somai - aizsargās no mitruma, kas citādi padarīs mantas smagākas.
Pārgājiena laikā noteikti jāparūpējas, lai līdzi būt dzeramais atbilstoša daudzumā. Vēsajā laikā mundrumam palīdzēs silta tēja no termosa. Ja plānots mežā ieturēt maltīti, laikā, kad zeme ir slapja, jāatceras, ka vieglāk uguni būs iekurt uz lielāka koka gabala vai celma. Iekuram var izmantot bērza tāsi, ar sveķiem sasūkušos egļu mizu, sausus egļu apakšējos zariņus vai pat kādu līdzi paņemtu čipsi vai cepumu.
“Ko ienesi, to iznes”, tā skan patiesa dabas drauga moto, pametot apstāšanās vietu kārtībā. Tāpēc, dodoties prom, jāpārliecinās, ka uguns nodzisusi un nav atstāti atkritumi. Ideāli būtu šādu praksi piekopt arī kempinga vietās, lai atkritumus pa mežu neiznēsātu zvēri.
Ja pārgājienā dodas cilvēki ar niecīgu pārgājienu pieredzi, tad tieši papildus aktivitātes var būt tās, kas sagādā lielāko prieku. Jau iepriekš vajag padomāt par sportiskām aktivitātēm, kas jāveic dažādās vietās - piemēram, noturēt līdzsvaru uz gluma baļķa vai iziet nelielu orientēšanās maršrutu. Ceļā interesanti pētīt arī dažādas kartes. Māris iesaka lietotni LVM GEO, kur var aplūkot vairākus karšu veidus. Tas atklāj dabas un vēstures notikumu gaitā radušās ieplakas, bedres un augstienes. Karti vari skatīt telefonā, projicēt uz sniega segas.
Ja plānota nakšņošana laukā, svarīgi nodrošināties ar kvalitatīvu, siltumizturīgu guļammaisu, paklājiņu un telti vai hamoku, kuru iekārt starp kokiem. Vieta, kas būs kaut mazliet virs zemes, palīdzēs uzturētu guļvietu siltu, laikā, kad zeme ir sasalusi. “Ja gribas baudīt īstu komfortu, naktsmājas var meklēt kādā namiņā, kur vakarā sildīties pirtī vai baļļā. Šādi mēs lieliski varam atbalstīt arī vietējos saimniekus un sniegt pienesumu Latvijas dabas tūrisma attīstībā,” izceļ Olte.
