Ir sācies laiks, kad teju ikviens, kam ir tāda iespēja, sēj, stāda, ravē, laista utt. Tā ir iespēja ne tikai parūpēties par skaistu teritoriju pie mājas, bet arī vēlāk nodrošināt sev un ģimenei veselīgus un gardus pašu audzētus augļus, ogas un dārzeņus.
Vienlaikus gan arī skaidrs, ka tas viss izklausās vienkāršāk, nekā ir patiesībā. Lai sasniegtu cerētos rezultātus, nākas tam veltīt daudz laika, enerģijas, nepieciešamas arī zināšanas. BARBORA.LV apkopoja dažādus dārznieku ieteikumus, kas būtu jāņem vērā katram dārzkopim.
Koki un krūmi ir jāapzāģē, lai tie augtu spēcīgāki un ražotu vairāk. To vislabāk darīt rudenī vai agrā pavasarī. Noteikti apgriešanu nevajag veikt ziemā un ziedēšanas laikā. Arī vasarā augiem vienkārši ir jāļauj augt. Apgriešanai nelieliem zariem var izmantot dārza šķēres, lielākiem būs nepieciešams zāģis. Nozāģētās vietas vēlams apsmērēt ar augu brūču ziedi, lai palīdzētu augam vieglāk atgūties.
Iegādājoties mēslojumu veikalā, uzmanīgi jālasa visa informācija uz iepakojuma, jo tur parasti ir norādīts gan mēslošanas laiks, gan nepieciešamais daudzums, augu īpatnības utt. Katram augam ir nedaudz atšķirīgas prasības pret mēslojumu, ko vēlams ņemt vērā. Daudzi joprojām par dabīgāko un piemērotāko uzskata kūtsmēslojumu. Svarīgi atcerēties, ka augiem piemēroti būs kūtsmēsli, kas nostāvējušies vismaz sešus mēnešus. Svaigi kūtsmēsli satur pārāk daudz slāpekļa, kas var “apdedzināt” augus. Tāpat arī tajos ir iespējami parazīti.
Katru gadu sastopamies ar vienu un to pašu - nezāles lielākoties aug ātrāk, nekā spējam tās apkarot. Ir dažādi augu aizsardzības līdzekļi, kas palīdz iznīdēt nezāles, taču jārēķinās, ka tie var ietekmēt arī augļu veselīgumu, tāpēc ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar informāciju uz iepakojuma. Joprojām dabai un cilvēka veselībai labākā metode nezāļu apkarošanai ir ravēšana ar rokām un kaplēšana. Jāizvairās no pārāk dziļas kaplēšanas, jo tādējādi no zemes var tikt izvilktas dziļāk esošās sēklas, kas sāks dīgt. Ravēt vēlams iespējami agrāk, pirms nezāles nav izsējušās. Ap augļukokiem un dobēs zemi var apbērt ar mulču, kas samazinās nezāļu veidošanos. Piemēram, zemeņu audzētāji izmanto arī salmus vai agroplēvi, ko noklāj uz lauka, atstājot brīvas vien zemeņu vietas.
Dažādiem augiem ir atšķirīgas prasības pret gaismas daudzumu. Ir gan tādi, kam nepieciešams daudz saules, gan tādi, ko labāk stādīt ēnainākā vietā. Piemēram, lielākā daļa dārzeņu labi augs, ja tos vismaz astoņas stundas diennaktī apspīdēs saule. Tā tie ātrāk augs un gatavosies. Savukārt salātiem, spinātiem, kāpostiem un redīsiem piemērotas arī ēnainākas vietas.
Jo bagātīgāka būs augsne, jo labāka būs raža un labāk jutīsies augi. Lai uzlabotu augsnes kvalitāti, to var bagātināt ar kompostu un mēslojumu. Veikalos nopērkama arī gatava augsne polietelēna maisos, kas gan nozīmē papildu izdevumus, taču arī lielāku pārliecību, ka tajā atrodas nepieciešamās barības vielas augiem. Vislabākā augsnes struktūra ir irdena, viegli rokama, jo tāda labāk uzņem ūdeni un nodrošina skābekļa piekļuvi saknēm. Līdz ar to arī dārza darbus labāk veikt sausā laikā, jo, ja augsne tiks aiztikta laikā, kad tā ir mitra, tā sablīvēsies, sāks velties bumbiņās un tiks sabojāta augsnes struktūra, kas nenāks par labu augiem.
Katrā mājsaimniecībā veidojas bioloģiskie atkritumi, kurus nav vajadzīgs izmest atkritumu konteinerā, bet kas piemēroti kompostam. Kompostu veido pēc principa: divas brūnās daļas (materiāli, kas satur celulozi un lēnāk sadalās - lapas, salmi, siens utt.) un viena zaļā daļa (lapas, mizas, augļi, kafijas biezumi, kūtsmēsli utt.). To visu krauj kaudzē un ļauj satrūdēt. Uz komposta kaudzes var stādīt, piemēram, ķirbjus un kabačus, bet vēlāk to var izmantot augsnes bagātināšanai.
Jau atkal - katram augam ir atšķirīgas prasības pret mitrumu. Nelielu platību laistīšanai pietiks ar lejkannu, savukārt lielākām jādomā par dārza šļūtenes pievienošanu vai pat automātiskās laistīšanas sistēmas ierīkošanu. Lielākoties pie siltumnīcām vai dārziem dārznieki izvēlas novietot ietilpīgas ūdens tvertnes, no kurām tiek ņemts ūdens. Vēlams ūdeni pirms laistīšanas vismaz diennakti nostādināt. Droši laistīšanai var izmantot arī lietus ūdeni.
Viens no biežākajiem vasaras darbiem jebkuram mājas saimniekam ir pļaušana. Sezonas laikā nākas pļaut teju katru nedēļu, lai mauriņš izskatītos labi. Bet ko darīt ar nopļauto zāli? Speciālisti nenosaka to vienmēr nest prom, jo tādējādi no zāliena tiek aizvāktas prom vērtīgas barības vielas. Smalka zālīte var palikt zālienā un kalpot kā mēslojums. Ja tomēr ir vēlme no tās atbrīvoties, zāli var ievietot komposta kaudzē.
Labs dārznieks par savu dārzu rūpējas nemitīgi. Protams, ziemā darba ir mazāk, taču arī tad ir ko darīt. Jāuzmanās, lai, tīrot taciņas, puķu dobes netiktu pārslogotas ar sniega kalniem, kas vēlāk var traucēt attīstību pavasarī. Visaktīvākais darbs, protams, norit pavasara un vasaras sezonā, kad ir jāravē, jāmēslo, jāvāc raža utt. Tāpat arī, lai dārzs lieliski izskatītos visu vasaru, jāparūpējas, lai tajā regulāri ziedētu un labi izskatītos kādi augi. Pavasarī ziedēs sīpolpuķes, tad pakāpeniski sāks ziedēt vasaras puķes, bet rudenī laiks mārtiņrozēm, gladiolām, krizantēmām utt.
