Kad patiesībā ir pareizi ēst augļus un ogas - pirms vai pēc maltītes?

© pexels.com

Augļi un ogas mūsu senčiem bija pieejamas tikai vasarā un rudens sākumā, tāpēc esot veselīgi pieturēties pie šiem principiem, sociālajā vietnē Instagram atklāj uztura speciāliste Nadja Andrejeva.

Speciāliste atklājusi, kādus augļus un ogas jāēd pirms maltītes:

  • ne pārāk saldas ogas;
  • vēlams violetā vai zilā krāsā;
  • augļus ar zemu glikēmijas līmeni, ieskaitot kivi, greipfrūtu, augļus ar kauliņiem, piemēram, persikus, aprikozes, plūmes - tiem ir zemāks glikēmiskais indekss un tie var būt labs šķiedrvielu, karotinoīdu un flavonoīdu avots.

pexels.com

Atkarībā no ķermeņa īpašībām, ogas var ēst jebkurā diennakts laikā, bet labāk pie brokastīm vai pēc pusdienām. Ogas tiek sagremotas ātri un tās viegli uzsūcas. Ja cukura līmenis asinīs ir normāls, brokastīs var pagatavot ogu kokteili.

Augļus un ogas ar zemu glikēmijas līmeni var ēst pirms un pēc ēšanas - tas ļoti neietekmēs gremošanu.

Ja palielinās glikozes līmenis, rodas problēmas ar lieko svaru, labāk ogas ēst pēc maltītes. Kā desertu.

Dietoloģe atklāj, ka vasaras beigu un rudens sākuma periodā ķermenis gatavojas ziemai un cilvēkiem vajadzētu uzkrāt papildu taukus. Augļi šajā ziņā ir lielisks palīgs, jo fruktoze izslēdz sāta signālus un cilvēks uzņems vairāk pārtikas.

"Diemžēl šis dabiskais mehānisms mēdz ar mums izspēlēt ļaunu joku. Taču savvaļas augļos un ogās ir daudz šķiedrvielu un milzīgs antioksidantu daudzums, ne tikai cukuri. Piemēram, meža ogas ir daudz skābākas un blāvākas," raksta Nadja.

Avots

Uzturs

Olbaltumvielas ir svarīgas organismam dažādu iemeslu dēļ. Ēdot olbaltumvielām bagātus ēdienus, mēs palīdzam uzturēt labu imūnsistēmu, veicinām muskuļu augšanu, labāk strādā vielmaiņa u.c. Tomēr, ikdienā uzņemot pārlieku daudz olbaltumvielas, varam nodarīt sev pāri. Kas par daudz, tas par skādi! Noskaidrojiet trīs būtiskākās blakusparādības ar kurām var nākties saskarties, ja olbaltumvielas tiek uzņemtas pārlieku lielā daudzmā.

Svarīgākais