Daudzi no mums tic, ka pelējums ir ne vien nekaitīgs, bet mazās devās pat labs veselībai, kā arī “nebūs nekas traks”, ja noņemsim pelējuma virskārtu, piemēram, no ievārījuma burciņas un tad lietosim to uzturā. Par to, kā ir patiesībā, skaidro uztura speciālisti kopā ar “Woman's Health Magazine”.
Ko darīt, ja nejauši apēdat sapelējušu pārtiku
Kad pelējums tiek nejauši patērēts, cilvēka sejas izteiksme izsaka visu - pēc Ņujorkas uztura speciālista domām, nekas briesmīgs ar mums nenotiks, jo pārtikā sastopamais pelējums reti izraisa slimības. Pelējums tiek sagremots kuņģī skābā vidē tāpat kā pārtika, jo lielākā daļa baktēriju un sēnīšu nespēj izturēt skābu vidi.
Uztura speciāliste Kerija Gansa iesaka saglabāt mieru un nereaģēt pārmērīgi pēc sapelējuša ēdiena ēšanas. "Ja jūtaties slikti, sekojiet līdzi savai veselībai un tikai tad vērsieties pie ārsta," viņa iesaka, piebilstot, ka sliktu pašsajūtu var saasināt alerģija pret atsevišķiem pelējuma veidiem. Apgrūtināta elpošana un pastāvīga slikta dūša var liecināt par alerģisku reakciju. Ja pēdējais nepāriet, speciālists iesaka vērsties pie ārsta.
Vai drīkst lietot pārtiku, kurai noņemts pelējums?
Cilvēks nenomirs, ja nejauši apēdīs pelējumu, apstiprina arī doktors Rūdolfs Bedfords. Tomēr viņš neiesaka lietot bojātu pārtiku, pat ja nogriežat sapelējušo daļu. Mēs nevaram redzēt pelējuma saknes, un, ja tas izrādās toksisks, toksīni jau var būt pārtikas iekšienē.
Pelējuma veidošanās ir atkarīga no ēdiena, tā tekstūras un svaiguma. Pelējumu ir grūtāk izplatīt pārtikas produktos ar blīvāku konsistenci, tāpēc drošāk ir apgriezt sapelējušas vietas: piemēram, salami, cieti augļi, dārzeņi un izturēti sieri ar blīvāku konsistenci.
Mīkstie ēdieni, kuros pelējums var veidoties ātrāk, ir jāizmet, parādoties pirmajām pelējuma pazīmēm. Pie mīkstākas konsistences produktiem pieder, piemēram, pākšaugi, gaļa, mīkstāki sieri un arī ievārījums.
