6 neparasti, bet vienkārši veidi, kā uzlabot atmiņu

© pexels.com

Gadiem ejot prāta spējas var samazināties, atmiņa pasliktināties. Izlasi un noskaidro, kā pavisam vienkārši vari uzlabot savu atmiņu, veicot vien nelielas izmaiņas savā ikdienā!

pexels.com

1. Kafijas dzeršana

Kafijas dzeršana var sniegt daudz laba veselībai. Pētījumos ir pierādīts, ka kafijā esošais kofeīns var atstāt pozitīvu ietekmi uz jūsu atmiņu. Prāts un atmiņa cilvēkiem vislabāk darbojas tieši rīta stundās, iespējams, tas ir pateicoties tieši kafijai. Savukārt tuvojoties dienas beigām, parādoties nogurumam, arī atmiņa sāk ciest un vairs nav tik laba.

Vislielākie ieguvumi no kafijas dzeršanas būs cilvēkiem pusmūžā. "Psychological Science" publicētajā pētījumā pierādījās, ka tie gados vecākie cilvēki, kuri dienas laikā izdzer vismaz divas tases kafijas, mazāk ciešs no atmiņas traucējumiem dienas gaitā.

Ieteikums: Dienas laikā nepieciešams izdzert ne vairāk kā trīs kafijas tases, lai labāk darbotos ne tikai prāts, bet arī ķermenis.

pexels.com

2. Greifrūta ēšana

Greifrūts ir bagāts ar folijskābi. Šī uzturviela var būtiski palielināt prāta spējas, tai skaitā arī atmiņu. "The Lancet" veiktajā pētījumā atklājās, ka tiem cilvēkiem, kuri ikdienā patērē produktus, kas satur folijskābi, ir "ievērojami labāka" atmiņa, kā arī spēja vieglāk apstrādāt lielu informācijas daudzumu.

Ieteikums: Ik rīta brokastu maltītei pievienojiet klāt pusi greifrūta, lai veicinātu labu atmiņu. Tomēr, ja jums negaršo greifrūts, tad papildus folijskābi var uzņemt arī ar citiem citrusaugļiem, pupiņām, avokado un banāniem.

pexels.com

3. Kanēlis

Kanēlis ir izcila garšviela, tā ne tikai labi garšo, bet arī var sniegt daudz laba veselībai. Pievienojiet mazliet šo garšvielu ikdienas maltītēm, tādējādi uzlabosiet savu atmiņu un kognitīvās spējas.

Ieteikums: Ja brokastīs mielojaties ar putrām, piemēram, auzu pārslu putru, pievienojiet tai klāt karoti kanēļa. Tomēr, ja brokastu ēdienam nevarat pievienot klāt šo garšvielu, tad pieberiet kanēli klāt kafijai, tā kļūs gardāka un vēl veselīgāka!

pexels.com

4. Smēķēšana

Visiem ir zināms, ka smēķešana organismam var nodarīt daudz ļauna. Tā var izraisīt dažādas saslimšanas un veicināt atkarību. Izrādās, ka smēķēšana var ietekmēt arī atmiņu! Tie cilvēki, kuri ikdienā nesmēķē, viņiem ir daudz labāka atmiņa, nekā tiem, kuri ir aizrāvušies ar šo kaitīgo ieradumu. Zinātnieki uzskata, ka tieši tās pašas vielas, kuras atrodas cigaretēs un bojā plaušas, var kaitēt arī atmiņai.

Ieteikums: Citas cigarešu alterantīvas nebūs labākā izvēle, ja vēlaties uzlabot savu atmiņu. Ir nepieciešams atmest smēķēšanu!

pexels.com

5. Televizora skatīšanās

"Brain an Cognition" žurnālā publicētais pētījums atklāja, ka cilvēkiem pusmūžā, aptuveni 40 līdz 59 gadu vecumā, televizora skatīšanās var būtiski ietekmēt atmiņu. Izrādās, ka šajā vecuma grupā esošajiem, ilgstoši veroties televizora ekrānā, var par 1,3% pieaugt risks sasirgt ar Alcheimeru.

Ieteikums: Ikdienā nepieciešams samazināt laiku, kas tiek pavadīts pie televizora ekrāna, tas bojā ne tikai redzi, bet arī atmiņu.

pexels.com

6. Socializēšanās

Pavisam vienkāršs smadzeņu treniņš ir socializēšanās jeb sarunāšanās ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Mičigānas Universitāte ir veikusi pētījumu, kā socializēšanās ietekmē atmiņu. Pierādījās tas, ka vien 10 minūšu gara saruna var ievērojami uzlabot tā brīža atmiņu un kognitīvās spējas.

Ietiekums: Ja ikdienā nav iespējams regulāri satikties ar draugiem vai radiem, izmantojiet dažādas tiešsaistes aplikācijas, kuru varat sazvanīties video zvanā un aprunāties ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Dažādu nodarbību apmeklēšana arī var palīdzēt uzlabot atmiņu.

Avots

*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.

Veselība

Mūsdienās diabēts ir kļuvis par nopietnu sabiedrības veselības izaicinājumu, un tā attīstība bieži notiek nemanāmi, bez acīmredzamām pazīmēm. Kāpēc diabēta izplatība kļuvusi tik izteikta, kādi faktori veicina tā nemanāmo piezagšanos ikdienā, skaidro farmaceite Ksenija Lukjanova.