4 veidi, kā uzņemt vairāk D vitamīna ar pārtikas palīdzību

© pexels.com

D vitamīna avots ir saules gaisma, taču to var iegūt arī no pārtikas produktiem. Šie četri produkti ir bagāti ar šo vitamīnu.

pexels.com

1. Lasis

Daudzas zivju sugas, tostarp lasis, ir bagātas ar D vitamīnu. Tikai 100 grami laša nodrošinās patuveni 66% no nepieciešamā ikdienas D vitamīna daudzuma. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka okeāna lasis ir daudz veselīgāks un barības vielām bagātāks nekā saimniecībā audzēts.

pexels.com

2. Siļķe

Šo zivi var ēst konservētu, kūpinātu vai marinētu. 100 grami siļķu dienā nodrošinās 27% no D vitamīna diennakts devas. Taču konservētas siļķes satur lielāku nātrija koncentrātu, ko jau tā saņemam lielos daudzumos. To ir svarīgi atcerēties, domājot par marinētu siļķu ēšanu.

pexels.com

3. Sardīnes

Vēl viens D vitamīna avots ir sardīnes. Tās satur arī ķermenim nepieciešamos proteīnus. 100 grami sardīņu nodrošinās 22% no ikdienā nepieciešamās D vitamīna devas.

Treknas zivis, piemēram, skumbrija un paltuss, arī satur D vitamīnu.

pexels.com

4. Olas

Olas satur olbaltumvielas un lielu daudzumu D vitamīna. Lielākā daļa mikroelementu un D vitamīna ir atrodami tieši olas dzeltenumā, bet olas baltumā lielākoties ir olbaltumvielas un tauki. Viena ola nodrošina līdz 5% no nepieciešamās D vitamīas dienas devas.

D vitamīna līmenis olās mainās atkarībā no saules gaismas daudzuma un vistai audzēšanas laikā nodrošinātās barības kvalitātes. Putni, kas patērē kvalitatīvu barību un, kuriem tiek nodrošināta brīva uzturēšanās saulē, ražo olas ar divas līdz trīs reizes augstāku D vitamīna līmeni.

Avots

*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.

Veselība

Mūsdienās diabēts ir kļuvis par nopietnu sabiedrības veselības izaicinājumu, un tā attīstība bieži notiek nemanāmi, bez acīmredzamām pazīmēm. Kāpēc diabēta izplatība kļuvusi tik izteikta, kādi faktori veicina tā nemanāmo piezagšanos ikdienā, skaidro farmaceite Ksenija Lukjanova.