Veselība

Lai gan mūsu pašu kokos augošie kastaņi nav lietojami uzturā, veikalos iespējams iegādāties ēdamos kastaņus, kurus ērti pagatavot arī mājās. Itālijā ceptus kastaņus sākumā dēvēja par "nabadzīgu cilvēku pārtiku", bet mūsdienās tie kļuvuši jau par luksusa našķi rudenī un ziemā.

Kad kļūst drēgnāks un Latvijas dabā zeltainos un zaļos toņus nomaina pelēkas krāsu gammas un lietus, cilvēku prāts kļūst bēdīgāks un neviļus ir piezagusies rudens depresija. Aptaujājām sabiedrībā zināmas personības, lai uzzinātu, kāda viņiem oma un garastāvoklis šajā laika posmā un vai ir kāda noderīga recepte, ar ko padalīties, lai cīnītos pret rudens depresiju.

Ja vēl pirms pāris gadiem burgers tika uzskatīts par vienu no neveselīgākajiem produktiem, kuru iekļaujam uzturā, tad šobrīd par godu šim ēdienam tiek rīkoti festivāli, restorāni savā ēdienkartē iekļauj burgerus no pašceptas maizes, pašu gatavotām mērcēm un Latvijā audzētu liellopu gaļas. Atspoguļojot sabiedrībā valdošos mītus, uztura speciāliste Guna Rijkure skaidro, kas patiesībā slēpjas burgera sastāvā un vai patiešām burgers ir tik melns kā viņu mālē.

Āboliem piemīt daudz vērtīgu īpašību. Ābols dažādās kombinācijās ar citiem produktiem radīs lieliskas sejas maskas mājas apstākļos, kas uzlabos sejas ādas veselību.

"Coca - cola" dzērienu apvij daudzi mīti un noslēpumi, taču nevar noliegt, ka tas ir populārākais bezalkoholiskais dzēriens pasaulē, lai arī cik pretrunīgi vērtēts. Nav noslēpums, ka šis dzēriens sākumā radīts kā zāles pret galvas sāpēm, taču pat vēl šodien publiski nav zināmas visas tā sastāvdaļas. Atklāj, kā šo dzērienu vari izmantot sadzīvē.

Šis ir laiks, kad visapkārt arvien vairāk dzirdami klepus un degunu šņaukšanas trokšņi. Pārējie steidz rīkoties, lai nepatīkamie vīrusi, kas ir neatņemama rudens mitrā laika un aukstuma sastāvdaļa, neuzbruktu arī viņiem. Parakājāmies "pūra lādē", lai atrastu tautas līdzekļus pret rudens saaukstēšanos.

Bietes ir viens no veselīgākajiem dārzeņiem. Turklāt biešu zupa ir daudzu iecienīts ēdiens, kas jau ilgstoši ieņēmis būtisku lomu mūsu virtuvēs. Izrādās, ka bietēs ir tik daudz labu vielu, ka tās palīdz gan mūsu sportiskajām, gan mentālajām aktivitātēm. Atklāj, kādas ir mazzināmākas biešu veselīgās īpašības.

Pasaule mainās, iespējas kļūst arvien plašākas, un līdz ar to mainās arī tendences bērnu audzināšanā. Nemainīga paliek vien vecāku vēlme rūpēties un sniegt bērnam pašu labāko. Taču arī vecāki ar vislabākajiem nodomiem mēdz kļūdīties. 

Laiks aiz loga kļūst arvien pelēkāks un nomācošāks, kas nereti nozīmē, ka arī mūsu noskaņojums tam gribot negribot pakļaujas. Turklāt rudens ir laiks, kad aktīvāka kļūst arī darba dzīve, kas nozīmē lielāku stresu. Lifehacks nolēma papētīt, kādi dabiskie līdzekļi palīdzētu tikt galā ar rudens nomāktību.

Par to, ka vasara pagājusi, joprojām ir mazliet skumji, kādam – pat ļoti skumji, un viņš varbūt plāno braucienu uz siltajām zemēm. Ja vasara ir pavadīta pilnvērtīgi un harmoniski, arī rudenim nevajadzētu radīt īpašas problēmas, bet, ja bail, ka rudens nesīs saaukstēšanos, der pievērst lielāku uzmanību organisma pretestības spēju stiprināšanai.

Lai gan rāceņi un kāļi ir populāri latviešu dārzeņi, tie nereti tiek nepelnīti aizmirsti. Mūsdienās to vietu ieņēmuši kartupeļi un citi kāpostu dzimtas dārzeņi. Taču laiks celt godā šos mūsu senču dārza dārgumus, kas pat glābuši tos no bada.

Katra šodienas investīcija sevī ir tas, ar ko mēs varēsim pelnīt nākotnē. Tikai saprotot un apzinoties, ko varam sniegt savam organismam, spēsim izdarīt racionālākas un loģiskākas izvēles, saka uztura speciāliste, ReCure centra dibinātāja Guna Bīlande. Viņa skaidro, kā mūsu ikdienas sasniegumus un produktivitāti darbā vai citās jomās var ietekmēt tik šķietami pašsaprotamas lietas, kā miegs vai tas, ko ēdam pusdienās.

Rudens gadalaiks ierasti nes gan skaistas, raibas koku lapas, gan dažādus vīrusus, tādēļ ir svarīgi ne tikai pārkārtot savu garderobi, bet arī izvērtēt savas ģimenes ikdienas paradumus. Lai palīdzētu Latvijas ģimenēm sagatavoties rudenīgi mainīgajiem laikapstākļiem, pediatrs Edgars Mednis apkopoja ieteikumus, kas būtu jāiekļauj rudens ikdienas pirkumu sarakstā, lai stiprinātu bērnu un visas ģimenes imunitāti.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5 % pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. Lai gan nav veikta precīza uzskaite, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” lēš, ka Latvijā šobrīd varētu būt aptuveni 280 000 cilvēku ar dzirdes traucējumiem. Iemeslus, kāpēc tik daudzi saskaras ar dzirdes traucējumiem, skaidro sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Pētījumi apliecina, ka vidējais sāls patēriņš dienā Latvijas iedzīvotāju vidū ir 8,8 g, kas būtiski pārsniedz ieteicamo dienas normu. Visvairāk ar sāls lietošanu pārspīlē vīrieši, dienā apēdot 10,7 g sāls, bet sievietes – 6,2 g. Farmaceite Anna Kivleniece skaidro, kas rosina pārmērīgu sāls lietošanu uzturā, kādas var būt tā sekas, un dalās padomos, kā samazināt sāls daudzumu uzturā.

Zeltainās cidonijas ir bagātas ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām, kas ir būtiski mūsu veselībai. Lai gan cilvēki reti izvēlas tās ēst svaigas, tās ir biežs viesis mūsu virtuvēs, piemēram, kad tās iecukuro ziemai.

Galvassāpes ir viena no izplatītākajām veselības likstām, kas var piemeklēt jebkuru cilvēku, īpaši šobrīd, kad pēc vasaras atvaļinājumiem, atsākoties darbam un mācībām, ir paaugstināta garīgā noslodze. Par galvassāpju cēloņiem, pazīmēm un to, kā atšķirt galvassāpes no lēkmjveida migrēnas, stāsta Rīgas 2. slimnīcas neiroloģe un algoloģe Daina Jēgere un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Ir jāstrādā, taču domas klīst kaut kur apkārt, grūti nosēdēt pie datora un katrs iemesls šķiet gana labs, lai vēl neķertos klāt darāmajam vai arī iesākto kaut uz brīdi pārtrauktu. Lai gan nekāda svarīga ziņa nav jāgaida, tu lieku reizi izrullē cauri sociālajiem tīkliem, pārbaudi e-pastu, dodies pēc kafijas, ieslēdz austiņās radio vai ielūkojies kādā ziņu portālā. Varbūt aiziet uz aptieku un iegādāties kādu no tiem daudzajiem līdzekļiem, kas uzlabo koncentrēšanās spēju? Tomēr vispirms, lai strādātu efektīvāk un ražīgāk, ir vērts izmēģināt citus, vienkāršākus, paņēmienus.

Sviedri ir bez smaržas, jo par 98 % sastāv no ūdens. Specifiskais aromāts veidojas, baktērijām sadalot sviedros esošās olbaltumvielas un sāļus. Jo vairāk uz ādas mikrobu, jo nepatīkamāka smaka, tādēļ svarīgi rūpēties par personīgo higiēnu.

Pīlādžogas plaši tiek lietotas skaistumkopšanā, jo tām piemīt baktericīda un pretiekaisuma iedarbība. Saspaidītas pīlādža ogas palīdz, ja ir ādas iekaisumi. Tikai jāņem vērā, ka īpaši jutīgai sejas ādai pīlādžogu aktīvās vielas var izraisīt apsārtumu.

Pēc pīlādžu krāsas intensivitātes un daudzuma parasti dabas vērotāji pareģo cik auksta un sniegota būs ziema. Ja ogu ķekaru daudz un tajos jūlijā jau sārtme, tad nākošais pavasaris būs mitrs. Ja ogu maz, nākamais pavasaris sauss. Taču no pīlādžogām var pagatavot arī pīlādžu vīnu, marinādi gaļas ēdieniem, kā arī tās ēst kaltētā veidā. Izrādās, ka pīlādzis ir efektīvs ārstnieciskais līdzeklis emocionālo, ādas, gremošanas sistēmas un asinsvadu problēmu gadījumā.

Svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas palīdz uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru un izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Taču pārlieka svīšana var liecināt par veselības problēmām, piemēram, infekcijas slimībām, sirds un asinsvadu problēmām, pastiprinātu vairogdziedzera darbību un citām saslimšanām. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele skaidro, kādi faktori ietekmē svīšanu.