Veselība

Tev uzmetusies pumpa. Liela! Nav svarīgi kā, bet te nu tā ir. Ko nu?

Klāt gadalaiks, kad dabiskā dienasgaisma ir pārāk vāja, lai nodrošinātu visu nepieciešamo apgaismojumu mūsu acīm. Nepietiekams apgaismojums rada tām pastiprinātu slodzi, kas ilgtermiņā var novest gan pie redzes pasliktināšanās, gan pie galvas sāpēm, reiboņiem un pat sliktas dūšas. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lasot, strādājot ar datoru vai jebkādā citā veidā piepūlot acis, nodrošināt pietiekamu un pareizu apgaismojumu.

Laikam kļūstot vēsākam, arvien biežāk rodas vēlme pēc silta dzēriena, taču kādu dzērienu izvēlēties, lai tas būtu ne tikai garšīgs, bet arī vērtīgs veselībai?

Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums – cilvēks sūdzas par paaugstinātu temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku, turklāt, ārstējoties mājas apstākļos, šie simptomi vairāku dienu laikā nepāriet. Vienkārši runājot, tas ir plaušu iekaisums, kas, nepietiekami ārstēts, var novest pie letāla iznākuma. Kāpēc pret ieilgušu klepu jāizturas sevišķi atbildīgi un kā izvairīties no plaušu karsoņa, stāsta farmaceite Ieva Zvagule.

Svētku laiks katram no mums ir īpašs, mēs svinam svētkus ārpus mājās vai arī satiekamies ģimenes lokā pie lieliski klāta svētku galda. Taču bieži vien svētku sajūtu var sabojāt nepatīkamas vēdergraizes vai galvassāpēs. Kā izvairīties no nepatīkamajām sajūtām, lai pilnvērtīgi izbaudītu svētkus, ar noderīgiem ieteikumiem dalās farmaceite Zanda Ozoliņa.

Nutella ir lazdu riekstu un kakao krēms, kurš visā pasaulē cilvēku vidū iemantojis atzinību, pateicoties tā debešķīgajai garšai. Taču, vai kāds ir iedomājies sīkāk papētīt, no kā sastāv šis iecienītais gardums?

2. tipa jeb dzīves laikā iegūtais cukura diabēts ir viena no izplatītākajām slimībām pasaulē. Tas mēdz piezagties nemanāmi un neatgriezeniski maina veselību un labsajūtu. Atšķirībā no 1. tipa cukura diabēta, 2. tipa cukura diabētu bieži ir iespējams novērst paša spēkiem. Aertificētā farmaceite Mārīte Šukele uzver, ka mūsdienās 2. tipa cukura diabēts piemeklē arvien jaunākus cilvēkus, un dalās padomos, kā rīkoties, lai mazinātu saslimšanas risku.

Katru gadu no 12. – 18. novembrim Pasaules Veselības organizācija, rīkojot dažādus pasākumus, aktualizē ar antibiotiku rezistenci saistītus jautājumus. Šī gada galvenais aicinājums ir nosargāt šos ļoti vērtīgos medikamentus, jo nepareiza to lietošana apdraud ārstēšanas iespējas nākotnē. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca atgādina par vairākiem pamatprincipiem, kas būtu katram jāatceras pirms šo medikamentu lietošanas.

Tik nepatīkamais klepus un sāpošs kakls, ar ko daudzi no mums saskaras rudens un ziemas periodā, bieži var izrādīties kas tāds, ar ko tikt galā nav nemaz tik vienkārši. Kādi ir galvenie iemesli sāpošam kaklam un klepum un kā tikt ar tiem galā, savos ieteikumos dalās farmaceite Zanda Ozoliņa.

Gadiem ritot, organisms noveco, un tā sekas var būt jūtamas visdažādākajos veidos – kādam samazinās imūnsistēmas pretošanās spējas, citam pavājinās redze, zūd dzirdes asums, vēl kādam pavājinās atmiņa. Taču procesu ātrumu var būtiski samazināt, bet dzīves kvalitāti un ilgumu pagarināt, ieviešot ikdienā veselīgus paradumus. Ar padomiem, kā senioriem uzturēt možu garu un labu pašsajūtu, dalās sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Kaut arī joprojām nav skaidras atbildes, kādēļ cilvēku organismā attīstās ļaundabīgās šūnas, viena atziņa ieguvusi vienprātību speciālistu lokā - vairāk nekā pusi saslimšanu ar vēzi izraisa nepareizs dzīves veids, nepiemēroti darba apstākļi un uzturs!

Laikā, kad gaisa temperatūra ir robežās no +10 līdz -10 grādiem pēc Celsija, veidojas ideāli apstākļi dažādiem baciļiem – tie ir dzīvotspējīgi pat vairākas dienas, turklāt šādā vidē aktīvi vairojas un izplatās. Kā pasargāt sevi un ģimeni no “lipīgajiem” baciļiem, stāsta sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Tāpat kā jebkurā sezonā, arī rudenī ir jāpielāgojas laika apstākļu maiņai, ja vēlies palikt pie savas skaistumkopšanas rutīnas. "Dove" vadītāja Paula Elksne ir apkopojusi šī rudens skaistuma padomu sarakstu, kas novērsīs vasaras saules un karstuma radītos bojājumus un sagatavos matus un ādu ziemas sezonai.

Cilvēka organisms spēj mainīt miega un nomoda ciklu, taču ātrums, kādā tas notiek, mums katram ir atšķirīgs. Ķermeņa pielāgošanās laika maiņai visbiežāk ilgst no dažām dienām līdz divām nedēļām, skaidro Miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars.

Gūt vērtīgas atziņas no jebkuras situācijas un nebaidīties kļūdīties ir veids, kā izmainīt savu ikdienu un uzlabot pašsajūtu. Ar padomiem, kā ikviens var panākt pozitīvas pārmaiņas, dalās psiholoģe ar vairāk nekā 10 gadus ilgu praktisko pieredzi Iveta Aunīte.

Gadu no gada tiek diskutēts par to, cik nepieciešama Latvijā ir pāreja no vasaras uz ziemas laiku. Kamēr sabiedrībā spriež, kad beidzot beigsim to darīt, tikmēr mēs sagatavojām ieteikumus, kā kārtējo reizi pielāgoties laika maiņai.

Ieturoties ārpus mājas, piekasīgi raugāmies, vai ēstuves trauki un galdiņi ir tīri, vai apkārt nelidinās mušas un nemētājas salvetes; gribam, lai apsargi neielaiž personas netīrā un smakojošā apģērbā. Jūtamies sašutuši, kad mediji ziņo par pārkāpumiem skolu ēdnīcās. Tikpat stingri un pamatīgi vajadzētu izvērtēt arī situāciju sava mājokļa virtuvē, jo eksperti atzīst, ka tieši tur sastopama vislielākā mikrobu koncentrācija un daudzveidība.

Rudens ir viens no gadalaikiem, kad īpaša uzmanība jāpievērš veselībai. Krasā laikapstākļu maiņa reizēm ir arī pamatīgs pārbaudījums cilvēka imūnsistēmai, tāpēc esam apkopojuši vairākus padomus, ko darīt, lai šajā sezonā izvairītos no saslimšanas ar kādu vīrusu.

Ir vilinoši izspiest melnos punktiņus, tomēr nav nav laba doma.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka pavadot garas stundas un strādājot pie datora, tas atstāj iespaidu uz mūsu redzi. Tomēr, tikai ļoti maza daļa cilvēku, kuri izjūt redzes pasliktināšanos, laicīgi dodas pie optometrista. Tas pats attiecas arī uz ilglaicīgiem briļļu nēsātājiem – reti kurš apzinās, ka redzi būtu ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā, lai pārliecinātos, ka esošās brilles joprojām atbilst acu veselības stāvoklim.