KĀ PAREIZI izmērīt asinsspiedienu mājas apstākļos

Ār­sti bie­ži uz­sver, ka pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens ir kā mī­na ar lai­ka deg­li – tas ap­draud sirds un asins­va­du ve­se­lī­bu, jo īpa­ši, ja asins­va­dos jau ir no­ti­ku­šas atero­skle­ro­tis­kas iz­mai­ņas.

Asins­spie­diens ir lai­ku pa lai­kam jā­pār­bau­da kat­ram cil­vē­kam, un, ja tas ir pa­aug­sti­nāts, ārsts sniedz ie­tei­ku­mus, ko da­rīt, un va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā pa­rak­sta zā­les. Ļo­ti dau­dziem cil­vē­kiem ne­pie­cie­šams re­gu­lā­ri mē­rīt sa­vu asins­spie­die­nu, gan lai re­dzē­tu, vai ār­sta no­zī­mē­tie me­di­ka­men­ti pa­līdz, gan lai sa­pras­tu, kā­di fak­to­ri ie­tek­mē spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nos. Da­ļa cil­vē­ku tur­klāt ne­jūt, ka asins­spie­diens ir pa­aug­sti­nāts, un to kon­sta­tē, ti­kai vei­cot mē­rī­ju­mus.

Pa­stā­vī­ga kon­tro­le ļauj asins­spie­die­na no­vir­zes pa­ma­nīt pēc ie­spē­jas ag­rāk un uz­sākt ār­stē­ša­nu lai­kus. Tas cil­vē­ku arī dis­cip­li­nē, viņš sāk vai­rāk ie­klau­sī­ties sa­vā or­ga­nis­mā un spēj la­bāk līdz­dar­bo­ties ār­stē­ša­nā, mai­nīt ne­vē­la­mos ie­ra­du­mus. Ar­vien bie­žāk cil­vē­ki pār­lie­ci­nās, ka mā­jās ne­pie­cie­ša­ma sa­va asins­spie­die­na mē­rī­ša­nas ie­rī­ce, lai va­rē­tu se­kot šim sva­rī­ga­jam ve­se­lī­bas rā­dī­tā­jam. Mā­jās asins­spie­die­nu var no­vēr­tēt re­ālā lai­ka ap­stāk­ļos, tur ne­iz­pau­žas tā dē­vē­tais bal­tā virs­val­ka sin­droms - asins­spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nās ār­sta ka­bi­ne­tā, kas ir bie­ža pa­rā­dī­ba.

Ko rā­da mē­rī­jums

Ar­te­ri­ālo asins­spie­die­nu rak­stu­ro di­vi pa­ra­met­ri. Tau­tā pa­ras­ti sa­ka - aug­šē­jais un apakš­ējais asins­spie­diens. Me­di­ķi to ap­zī­mē par sis­to­lis­ko un dia­sto­lis­ko ar­te­ri­ālo asins­spie­die­nu. Sis­to­lis­kais ir spie­diens, kas ro­das sirds mus­ku­ļa kontr­ak­ci­jas lai­kā, kad sirds iz­grūž asi­nis no krei­sā kam­ba­ra, bet dia­sto­lis­kais spie­diens ir tas, kas ro­das, sirds mus­ku­lim at­slāb­stot. Asins­spie­die­na mēr­vie­nī­bas ir dzīv­sud­ra­ba sta­ba augs­tu­ma mi­li­met­ri. Vis­i zi­na, ka par ide­ālu skait­li tiek uz­ska­tīts 120/80 mmHg, tā­tad at­tie­cī­gi sis­to­lis­kais spie­diens ir 120 mmHg, bet dia­sto­lis­kais - 80 mmHg. Paš­laik pie­au­gu­šam cil­vē­kam par nor­mā­lu tiek at­zīts asins­spie­diens, kas ne­pār­sniedz 135/85 mmHg, bet, ja tas ir aug­stāks par 140/90 mmHg, tad jau ir ru­na par ar­te­ri­ālo hi­per­ten­si­ju. Sli­mī­bas at­tīs­tī­bas risks pie­aug līdz ar ga­diem. Tiek lēsts, ka ar­te­ri­ālā hi­per­ten­si­ja ir ap­tu­ve­ni pus­ei cil­vē­ku pēc 60 ga­du ve­cu­ma. Ris­ku pa­aug­sti­na arī tā­di fak­to­ri kā lie­kais svars, ne­pa­reizs uz­turs, maz­kus­tī­ba, smē­ķē­ša­na.

Dien­nakts gai­tā mai­nās

Asins­spie­diens nav vi­su lai­ku ne­mai­nīgs, tas svār­stās at­ka­rī­bā no da­žā­du fak­to­ru ie­tek­mes. Ve­se­lam cil­vē­kam mie­gā asins­spie­diens ir zem­āks, bet uz­bu­di­nā­ju­ma, sa­trau­ku­ma un fi­zis­kas slo­dzes lai­kā pa­aug­sti­nās. Ir nor­mā­li, ja, no­dar­bo­jo­ties ar sa­vām pa­ras­ta­jām ak­ti­vi­tā­tēm, asins­spie­diens da­žu mi­nū­šu lai­kā svār­stās par 30 mmHg. Arī stress, ci­ga­re­te vai ka­fi­jas ta­se var iz­rai­sīt asins­spie­die­na cel­ša­nos. No rī­ta, pie­ce­ļo­ties un sā­kot ie­ras­tās die­nas gai­tas, asins­spie­die­nam ne­va­ja­dzē­tu pa­aug­sti­nā­ties vai­rāk ne­kā par 15-20% sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar nakts lī­me­ni. Cil­vē­kam ar ar­te­ri­ālo hi­per­ten­si­ju rī­ta asins­spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nās var būt ļo­ti iz­teik­ta un il­ga, kas var no­vest pie trīs­reiz lie­lā­ka in­sul­ta, in­far­kta un sirds­dar­bī­bas trau­cē­ju­mu ris­ka. Tā­pēc re­gu­lā­ra asins­spie­die­na mē­rī­ša­na, īpa­ši no rī­ta, ir bū­tis­ka gan dia­gno­zes no­teik­ša­nai, gan pa­rei­zas ār­stē­ša­nas tak­ti­kas iz­vē­lei.

No­de­rī­gi

Kas jā­ie­vē­ro, mē­rot asins­spie­die­nu:

• Mē­rī­ju­mi jā­veic klu­sā, mie­rī­gā un ēr­tā gai­sot­nē, is­ta­bas tem­pe­ra­tū­rā.
• Pus­stun­du pirms mē­rī­ju­ma jā­at­tu­ras no ēša­nas, al­ko­ho­la lie­to­ša­nas, smē­ķē­ša­nas, fi­zis­kas slo­dzes un zā­ļu lie­to­ša­nas.
• Pirms mē­rī­ju­ma veik­ša­nas ne­pie­cie­ša­ma vis­maz pie­cas mi­nū­tes il­ga at­pū­ta.
• Mē­rī­ju­ma lai­kā ne­drīkst sa­ru­nā­ties vai iz­da­rīt asas kus­tī­bas.
• Asins­spie­die­nu ie­tei­cams mē­rīt div­reiz die­nā vie­nā un ta­jā pa­šā lai­kā - pirms bro­kas­tīm un va­ka­rā, ja vien ārsts nav no­rā­dī­jis ci­tā­di.
• Mē­rī­ju­mu veic krei­sa­jā ro­kā vai ta­jā ro­kā, ku­rā asins­spie­diens kon­krē­ta­jam cil­vē­kam ir aug­stāks.
• At­kār­to­tu asins­spie­die­na mē­rī­ju­mu veic tai pa­šai ro­kai 3-5 mi­nū­tes pēc tam, kad no man­še­tes ir pil­nī­gi iz­laists gaiss. Lai­kā starp šiem mē­rī­ju­miem ne­va­ja­dzē­tu mai­nīt man­še­tes no­vie­to­ju­mu un ķer­me­ņa po­zu.
• Stan­dar­ta po­za asins­spie­die­na mē­rī­ša­nas lai­kā ir sē­dus, at­bal­sto­ties pret krēs­la at­zvel­tni, kā­jām jā­būt at­slā­bi­nā­tām un ne­sa­krus­to­tām, ro­ku at­kai­li­na un no­vie­to uz gal­da virs­mas.
• Mē­rot asins­spie­die­nu, mu­gu­rā ne­drīkst būt ciešs vai spie­došs ap­ģērbs. Ja nā­kas uz­ro­tīt pie­dur­kni, jā­rau­gās, lai tā ne­no­spies­tu ro­kas asins­ri­ti.
• Lai ie­gū­tu pre­cī­zus mē­rī­ju­mu re­zul­tā­tus, jā­lie­to ro­kas ap­kār­tmē­ram at­bil­sto­ša man­še­te. Ja tā ir pā­rāk pla­ta vai šau­ra, re­zul­tāts var būt kļū­dains.
• Ar­te­ri­ālais asins­spie­diens mai­nās ar kat­ru sirds­puk­stu, tā­pēc di­vu vai vai­rā­ku mē­rī­ju­mu vi­dē­jais re­zul­tāts asins­spie­die­nu rak­stu­ro pre­cī­zāk ne­kā vie­na mē­rī­ju­ma re­zul­tāts.
• Sā­kot lie­tot jaun­u asins­spie­die­na mē­rī­ša­nas ie­rī­ci, pir­ma­jā lie­to­ša­nas die­nā re­zul­tā­ti pa­ras­ti ir aug­stā­ki ne­kā nā­ka­ma­jās die­nās. Pa­iet 2-3 die­nas, līdz no­tiek cil­vē­ka un mēr­apa­rā­ta sav­star­pē­jā pie­ra­ša­na un re­zul­tāts ie­gūst ti­ca­mī­bu.

Mē­rī­jums uz augš­del­ma

Uz augš­del­ma uz­liek man­še­ti, lai tās vi­dus­da­ļa at­ras­tos sirds augs­tu­mā, bet apakš­ējā ma­la - 2 cm virs el­ko­ņa lo­cī­ta­vas. Man­še­te jā­uz­liek tik cie­ši, lai starp to un ro­kas virs­mu va­rē­tu ie­likt rā­dī­tāj­pirk­stu. Ja asins­spie­die­nu mē­ra gu­ļus stā­vok­lī, ro­kai jā­at­ro­das pa­ra­lē­li ķer­me­nim un jā­būt ne­daudz pa­cel­tai - augs­tu­mā, kas at­bilst krūš­kur­vja vi­dum. Zem ple­ca un el­ko­ņa var pa­likt ma­zu spil­ven­ti­ņu.

Mē­rī­jums uz apakš­del­ma

Man­še­te jā­no­stip­ri­na tā, lai ēr­ti pie­gu­lē­tu plauk­stas pa­mat­nei. Plauk­stas pa­mat­ni un del­nu at­slā­bi­na, ne­vir­za plauk­stas pa­mat­ni ne uz priekš­u, ne at­pa­kaļ, ne­sa­velk pirk­stus dū­rē. Ro­ka jā­tur tā, lai ie­rī­ce at­ras­tos tie­ši sirds augs­tu­mā. Ja man­še­te at­ra­dī­sies zem­āk par sirds augs­tu­mu, mē­rī­ju­ma re­zul­tāts būs pa­aug­sti­nāts, ja aug­stāk - pa­ze­mi­nāts un abos ga­dī­ju­mos kļū­dains. Tā­pat ne­va­jag tu­rēt man­še­ti ar ot­ru ro­ku, jo arī tas var ra­dīt mē­rī­ju­ma ne­pre­ci­zi­tā­ti.

Dzī­ves­vei­da ie­tei­ku­mi:

• At­brī­vo­ties no lie­kā sva­ra.
• Ne­lie­tot uz­tu­rā vai­rāk par 4-6 g sāls die­nā.
• Lai uz­ņem­tu kā­li­ju, mag­ni­ju un kal­ci­ju, ēst vai­rāk dār­ze­ņu, ziv­ju, jū­ras pro­duk­tu, ma­zi­nāt dzīv­nie­ku iz­cel­smes tauk­vie­lu pa­tē­ri­ņu.
• At­teik­ties no smē­ķē­ša­nas.
• Ie­vē­rot mē­re­nī­bu al­ko­ho­la lie­to­ša­nā (pie­ļau­ja­mā de­va - 20-25 g ab­so­lū­tā al­ko­ho­la sie­vie­tēm un 30-35 g vī­rie­šiem).
• Rū­pē­ties par re­gu­lā­ru fi­zis­ku slo­dzi (vin­grot, ātr­i so­ļot, stai­gāt, pel­dēt u. c.)
• Sa­ma­zi­nāt ner­vu sa­sprin­dzi­nā­ju­mu, ap­gūt stre­sa ma­zi­nā­ša­nas pa­ņē­mie­nus.