DĀRZA DARBI: Mul­ča pa­līdz iz­nī­dēt ne­zā­les

Mul­čē­ša­na ir aug­snes ap­klā­ša­na ap au­giem ar or­ga­nis­ku vai ne­or­ga­nis­ku ma­te­ri­ā­lu. Tam ir vai­rā­ki la­bu­mi, ta­ču jā­ie­vē­ro, kad un cik bie­zu slā­ni mul­čas klāt. Mul­čas pa­mat­funk­ci­jas: aug­snes mit­ru­ma sa­gla­bā­ša­na un ne­zā­ļu ie­ro­be­žo­ša­na. Pa­ras­ti se­dzo­šie ma­te­ri­ā­li iz­pil­da vēl pa­pil­du funk­ci­ju – ir­di­na un uz­la­bo aug­sni. Mul­čē­ša­nai iz­man­to gan or­ga­nis­ku, gan ne­or­ga­nis­ku ma­te­ri­ā­lu, un to daudz­vei­dī­ba ir ļo­ti pla­ša.

No­de­rī­ga vi­sur

Pla­šāk zi­nā­mie or­ga­nis­kie mul­cē­ša­nas ma­te­ri­ā­li - mi­zu mul­ča, ko­ku šķel­da, zā­ģu skai­das, kūd­ra, kom­posts, sal­mi, la­pas, no­pļau­tās zā­les ma­sa. Pie­tie­ka­mi bie­zā slā­nī uz­klā­ti, šie ma­te­ri­ā­li la­bi ie­ro­be­žos ne­zā­ļu iz­pla­tī­ša­nos un sa­gla­bās aug­snes mit­ru­mu. Tā­pat tie la­bi pa­sar­gā au­gu sak­nes no tem­pe­ra­tū­ru svār­stī­bām un kail­sa­la, kā arī sa­da­lo­ties ba­gā­ti­na aug­sni ar trūd­vie­lām. Vien jā­at­ce­ras, ka trū­dē­ša­nas pro­ce­sā tiek pa­tē­rēts slā­pek­lis, un, ja to ne­no­dro­ši­nās, stā­dī­ju­mus mēs­lo­jot ar or­ga­nis­ko vai māk­slī­go mēs­lo­ju­mu, slā­pek­li iz­man­tos no aug­snes, tā­dē­jā­di to at­ņe­mot au­giem. Pa­pil­du mēs­lo­ša­na gan nav ne­pie­cie­ša­ma, ja mul­čē ar kūts­mēs­liem, kas ir sa­da­lī­ju­šies, kūd­ras sub­strā­tu vai ba­gā­ti­nā­tu kom­pos­tu.

Sin­tē­tis­kie ma­te­ri­ā­li (ag­ro­tīk­li, plē­ves u.tml.) pla­šāk tiek iz­man­to­ti ra­žo­jo­ša­jā dārz­ko­pī­bā, ta­ču arī de­ko­ra­tī­va­jā tie ne­tiek smā­dē­ti. Ne­zā­ļu ie­ro­be­žo­ša­na ar šiem ma­te­ri­ā­liem ir daudz efek­tī­vā­ka. Ja ne­pa­tīk ma­te­ri­ā­la vi­zu­ā­lais iz­skats, to var no­segt ar ci­tu ne­or­ga­nis­ku ma­te­ri­ā­lu, pie­mē­ram, oļiem vai de­ko­ra­tī­vu or­ga­nis­ko ma­te­ri­ā­lu, pie­mē­ram, prie­žu mi­zu mul­ču, krā­so­tu vai ne­krā­so­tu ko­ku šķel­du, arī mit­ru­mu tie sa­gla­bā il­gāk.

Gal­ve­no­kārt mul­ču var iz­vē­lē­ties kā­du no trim pa­kā­pēm: smal­kā (hu­muss), vi­dē­jā (5-30 mm) un rup­jā (20-80 mm). Der jeb­ku­ra, viss at­ka­rīgs no iz­man­to­ju­ma. Der zi­nāt, ka ma­zu un smal­ku au­gu stā­dī­ju­mos ne­va­ja­dzē­tu iz­vē­lē­ties pa­šu rup­jā­ko. Jo mul­ča smal­kā­ka, jo āt­rāk sa­da­lās. Ja tā ir rup­jā­ka, jā­klāj bie­zāks slā­nis - rup­jā­kas mi­zas sa­gu­ļas ma­zāk blī­vi, pa­liek sprau­gas ne­zā­ļu dīg­ša­nai un ne­zā­ļu sēk­lu iz­sē­jai. Ik ga­du slā­nis jā­pa­pil­di­na, jo mul­ča pa­kā­pe­nis­ki trūd un ie­strā­dā­jās aug­snē, to aiz­pūš arī vējš.

Kad la­bāk uz­klāt

La­bā­kais laiks uz­klāt mul­ču ir pa­va­sa­ra vi­dus vai vēls pa­va­sa­ris, kad aug­sne ir mit­ra un sāk ie­silt. Ja aug­sne vēl sa­sa­lu­si, jā­pa­gai­da, ka­mēr tā at­kūst. No­mul­čē­jot sa­sa­lu­šu aug­sni, tā il­gi ne­at­kūst un ne­ie­silst.

Mul­ču au­gu sak­ņu zo­nā ie­sa­ka uz­klāt stā­dī­ša­nas lai­kā. Aug­snei pirms no­seg­ša­nas ir jā­būt sa­si­lu­šai. Pie­tiek ar 5 cen­ti­met­rus bie­zu slā­ni, kas spēj pa­sar­gāt aug­snes virs­kār­tu un ka­vē ne­zā­ļu dīg­ša­nu. Lie­to­jot bie­zā­ku (10-15 cm) slā­ni, tas aiz­ka­vēs arī daudz­ga­dī­go ne­zā­ļu sak­ņu aug­ša­nu.

Pirms klāt mul­čas slā­ni, no­teik­ti jā­iz­nī­ci­na vi­sas daudz­ga­dī­gās ne­zā­les, pie­mē­ram, pie­ne­nes, nāt­res, vī­bot­nes, jo tās spēj iz­augt cau­ri mul­čas kār­tai. Iz­ņē­mums ir sin­tē­tis­kā ma­te­ri­ā­la plē­ves un ci­ta vei­da se­gu­mi.

Ja aug­sne zem mul­čas iz­žūst, tā jā­sa­mit­ri­na no jau­na. Mul­ča jā­sa­grābj vie­nā ma­lā un jā­no­liek pi­lien­vei­da šļū­te­ne, kas lē­ni sa­mit­ri­nās aug­sni. Mul­čē­jot jau­nas do­bes un ap­ma­les, jā­pār­klāj vi­sa do­be, ne­vis ne­liels lau­kums ap at­se­viš­ķiem au­giem. Pēc tam kat­ru ga­du vien­reiz pa­va­sa­rī ne­pie­cie­šams ti­kai pa­pil­di­nāt virs­kār­tu. Da­ži ma­te­ri­ā­li, pie­mē­ram, smal­ci­nā­ta mi­za, kal­po il­gāk at­ka­rī­bā no slā­ņa bie­zu­ma.

Kam der mi­zu mul­ča

Mi­zu mul­ču ga­ta­vo no da­bī­gas prie­žu mi­zas. Mi­zu mul­ča ir sa­smal­ci­nā­ta un iz­si­jā­ta, tā ir tī­ra un vien­kār­ši uz­klā­ja­ma. Ta­jā nav au­gu aiz­sar­dzī­bas lī­dzek­ļu vai ci­tu kai­tī­gu ķi­mi­kā­li­ju pie­jau­ku­ma.

Lie­to sak­ņu dār­zā, lai uz­la­bo­tu aug­ša­nas ap­stāk­ļus, lai saim­nie­kiem at­vieg­lo­tu cī­ņu ar ne­zā­lēm un pa­sar­gā­tu ra­žu no aug­snes da­ļi­ņām. Mi­zu mul­ča pie­mē­ro­ta ar dēs­tiem stā­dā­miem au­giem, pie­mē­ram, kā­pos­tiem, gal­vi­ņu sa­lā­tiem, pu­ra­viem, gur­ķiem un to­mā­tiem. Tā no­der arī daudz­ga­dī­giem dār­ze­ņiem - ra­bar­be­riem un spar­ģe­ļiem.

Do­bēs, ku­ru virs­kār­ta ir pār­klā­ta ar mi­zu mul­ču, aug­snes virs­kār­ta nav jā­ap­strā­dā vai jā­ir­di­na. To pa­veic mik­ro­or­ga­nis­mi un slie­kas. Ja mi­zu mul­ču lie­to vien­ga­dī­giem de­ko­ra­tī­va­jiem au­giem un dār­ze­ņiem, to aug­snē var ie­strā­dāt ru­de­nī.

KUR MULČU IZMANTO

1. Ar mul­čē­ja­mo ma­te­ri­ā­lu no­sedz aug­snes virs­kār­tu aug­ļu un ogu dār­zā, ziem­cie­šu do­bēs un sak­ņu dār­zā.
2. Smal­ko mul­ču (hu­mu­su) veik­smī­gi var iz­man­tot aug­snes ie­la­bo­ša­nai. To ie­jauc aug­snē, tā­dē­jā­di no­dro­ši­not ir­de­nu­mu un la­bu gai­sa caur­lai­dī­bu. Prak­sē to ap­lie­ci­nā­ju­ši vir­šau­gu, ro­do­den­dru un ro­žu stā­dī­ju­mi.
3. No mi­zu mul­čas var iz­vei­dot arī ēr­ti kop­ja­mas ta­kas un ce­li­ņus.