LIELDIENAS GAIDOT: Interesanti fakti par olām

Lieldienām tuvojoties, nav jālauza galva par to, kādu produktu aprakstīt. Skaidrs, ka tās ir olas. Krāsosim, vārīsim, «kausimies», mainīsimies, dāvināsim cits citam un mielosimies. Savukārt tai paaudzei, kura tic Lieldienu zaķim, būs prieks meklēt paslēptās olas.

Mūsu tautas tradīcijās olu ēšanai Lieldienās ir daudz pamatojumu: lai vistas labi dētu, lai mājdzīvnieki un arī bērni augtu apaļi kā olas. Apaļi tolaik nozīmēja veseli, ne jau resni.

Starp citu, arī pasaules vecākā iedzīvotāja itāliete Emma Morano, kura dzimusi 1899. gada novembrī, ir liela olu cienītāja. 20 gadu vecumā viņa slimojusi ar mazasinību, un ārsts ieteicis katru dienu apēst trīs olas - divas jēlas un vienu ceptu. Šo ieteikumu viņa tad arī ievērojusi 90 gadu, bet vēlāk dienas devu samazinājusi līdz divām olām. Aprēķināts, ka savā mūžā Emma Morano apēdusi vairāk nekā 100 000 olu. Interesanti, ka kopumā vecās dāmas ēdienkarte allaž bijusi ļoti vienveidīga, mūsdienu veselīga uztura principiem nepavisam neatbilstoša, tajā pavisam reti iekļauti dārzeņi un augļi, taču viņai izdevies pārdzīvot astoņus brāļus un māsas, kā arī 90 valdību. Cik tur liels nopelns olām, cik - gēniem, par to lai spriež zinātnieki.

Fakti par olām:

Vistu olas. Apēdot vienu lielu vārītu olu, no ieteicamās dienas devas var uzņemt aptuveni 6% A vitamīna, 5% folskābes, 7% B5 vitamīna, 9% B12 vitamīna, 15% B2 vitamīna, 9% fosfora, 22% selēna; olās ir arī D, E, K vitamīns, kalcijs, cinks u.c. Tajās ir arī luteīns un zeaksantīns, kas labvēlīgi ietekmē acu veselību.

Paipalu olas. Tās ir bagātas ar A, B1 un B2 vitamīnu, satur arī fosforu, kāliju un dzelzi. Lielākie paipalu olu cienītāji ēd tās svaigas ar visu čaumalu, virsū uzdzerot ūdeni vai sulu. Vislabākais efekts esot tukšā dūšā. Paipalu oliņas vāra 1,5-3 minūtes.

Strausu olas. Viena strausa ola ir līdzvērtīga 20-24 vistu olām. Senos laikos strausus savvaļā medīja skaisto spalvu dēļ - cepurēm, vēdekļiem un citām greznumlietām. Pirmās strausu audzētavas 19. gadsimtā tika izveidotas tieši spalvu ieguvei, un tikai vēlāk audzētāji atklāja, ka ļoti vērtīga ir arī strausu gaļa un olas. Lai strausa ola izvārītos, vajadzīgas 40 minūtes.

***

Recepte

Pavasarīgi olu salāti

depositphotos.com

Sastāvdaļas:

2-3 cieti vārītas olas

50 g zaļo galviņsalātu

50 g sarkano galviņsalātu

50 g redīsu

20-30 g lociņu

Mērcei:

1 neliels svaigs gurķis

4 ēdamkarotes auksti

spiestas olīvu eļļas

2 ēdamkarotes sarkanvīna etiķa

2 ēdamkarotes kapātu zaļumu

1 ēdamkarote jogurta bez piedevām

1 tējkarote sinepju

1 tējkarote galda mārrutku

1 tējkarote cukura

1 maza ķiploka daiviņa

šķipsniņa sāls

Pagatavošana:

Sāk ar mērci. To var gatavot jau iepriekšējā dienā. (Ja mērces sanāk par daudz, to var uzglabāt ledusskapī līdz trim diennaktīm.) Gurķi nomizo un sarīvē, liek blenderī, pievieno pārējās norādītās sastāvdaļas un sablenderē viendabīgā masā. Salātus sagriež, liek salātu traukā, pievieno spiedē saspiestu ķiploku, pievieno sagatavoto mērci un sajauc. Pārliek ar plānās ripiņās sagrieztām olām, pārkaisa ar redīsu šķēlītēm un sagrieztiem lociņiem.

***

Eksperta viedoklis

Ola ir vērtīgs uzturlīdzeklis

Andis Brēmanis, diētas ārsts:

- Olas baltumā esošās olbaltumvielas ir optimālas organismam, viegli sagremojamas, olas dzeltenumā ir taukos šķīstošie vitamīni, un tas ietverts nelielā, aptuveni 50 gramu smagā veidojumā. Ja olas tiek kombinētas ar citām veselīgām piedevām, piemēram, dārzeņiem, zaļbarību, un klāt vēl piekož rupjo maizīti, kopā veidojas interesants salikums.

Lieldienās olas tradicionāli vāra, citās dienās - arī cep uz pannas, izmanto omletei. No vārītajām olām var gatavot dažādus salātiņus, tikai nevajag tos padarīt pārlieku treknus ar lielu majonēzes daudzumu. Uzturvērtība ir laba ne vien vistu, bet arī citu mājputnu olām, bet, runājot par pārtikas drošumu, jāatceras, ka ūdensputnu - pīļu, zosu - olās var gadīties salmonellas - baktērijas, kuras izraisa nepatīkamu zarnu infekciju - salmonelozi. Tāpēc šīs olas var lietot tikai termiski apstrādātas - kārtīgi cieti vārītas. Vistu olas nereti izmanto ēdienu gatavošanā arī jēlā veidā, piemēram, dažādiem saldajiem ēdieniem; senāk mēdza vienkārši saputot olas dzeltenumu ar cukuru. Ja uz vistu olām dažkārt ir salmonellas, tad tās atrodas ārpusē, uz čaumalas, tāpēc atliek vien olas rūpīgi nomazgāt un saturu iztecināt caur nelieliem caurumiņiem. Ar ūdensputnu olām tā nevar darīt, jo salmonelas var atrasties arī olu iekšpusē. Ar paipalu olām šajā ziņā nav problēmu.

Arī putnu gripa, kas apdraud putnus, to olas neietekmē. Tā kā mums nav tradīcijas ēst jēlu putnu gaļu vai dzert putnu asinis, varam būt droši, jo, termiski apstrādājot, slimības izraisītāji vīrusi iet bojā.

Ja pirms Lieldienām ievērots gavēnis, sākt papildināt gavēņa ēdienkarti ar pārējiem produktiem vajag, iztiekot bez pārspīlējumiem. Gavēnim raksturīgais uzturs ir dārzeņi, augļi, graudaugu un pākšaugu produkti. Pārtraucot gavēni, dzīvnieku valsts produktus nevajag uzreiz pievienot lielos apjomos. Ēdiens ir ne tikai rupjš kaloriju kopums, bet arī baudas objekts, un to vērts izbaudīt nesteidzīgi. Svinot Lieldienas, nāks par labu arī kāda kustīgāka nodarbe, kaut vai pastaiga, un, protams, tradicionālā šūpošanās. Esmu par to, ka visi rituāli, kas pienākas, ir jārealizē, tajā skaitā arī olu ēšana.