Lidl: patiesība par “olu stāstu” un atbildībām

© MN

Kā liels un starptautisks uzņēmums, kurš savā Latvijas birojā nodarbina vairākus simtus cilvēkus, esam atbildīgi par darbinieku drošību. Tāpēc ir izstrādātas konkrētas vadlīnijas, kādus sūtījumus mēs varam pieņemt. Pēc tam, kad “Lidl” birojā kurjers, tērpts starptautiski plaši pazīstamas transporta kompānijas formas tērpā piegādāja divas palielas kartona kastes ar zili dzeltenu lentu, konstatējām, ka sūtītājs nebija norādīts. Saskaņā ar mūsu drošības vadlīnijām, tas radīja papildu riskus drošībai. Mēģinot noskaidrot sūtītāju, tapa skaidrs, ka sūtījuma piegādē tika izmantota neētiska metode, proti, cilvēks, kurš piegādāja sūtījumus, bija ģērbts labi zināmas kompānijas apģērbā, bet izrādījās, ka nav šī uzņēmuma darbinieks.

Saskaņā ar uzņēmuma drošības vadlīnijām, nekavējoši tika informēta policija, lai noskaidrotu sūtītāju un izvērtētu kastes saturu. “Domāju visi piekritīs, ka pēc 9/11 notikumiem pasaulē ievērojami mainījās attieksme pret drošības aspektiem. Pēdējā laikā daudzu starptautisku kompāniju birojos ir tikuši piegādāti aizdomīgi sūtījumi ar dzīvībai bīstamu saturu no nezināmiem sūtītājiem, kas beigušies bēdīgi. Tādēļ arī mūsu uzņēmumā ir ieviesti noteikti procesi un kārtība, kuras mērķis ir mazināt un izslēgt šādus riskus, ko rada nezināma satura sūtījumi. Tāpēc neatvērtu kasti nodevām policijas izvērtēšanai”, uzsver “Lidl Latvija” korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Būtiski ir uzsvērt, ka mēs nevērsāmies policijā pret Isadžanjana kungu, kur nepazīstam, un uzzinājām par viņu no nra.lv, bet drošības apsvērumu dēļ mēs vērsāmies Valsts policijā apstākļu noskaidrošanai.

Par olām un maldiem

Paldies PVD, kas sniedzis savu skaidrojumu par prasībām, kas attiecas uz Ukrainas izcelsmes olām un to drošumu. Attiecīgi lasītājs var secināt, ka “Lidl” nav pārkāpis likuma prasības, jo no Ukrainas importētās olas ir atļauts tirgot Latvijā, un to dara. To arī apliecinājis Latvijas Pārtikas Veterinārais dienests (PVD), proti, dzīvnieku izcelsmes produkti (arī olas un olu produkti) Eiropas Savienībā tiek ievesti tikai no Eiropas Komisijas pārbaudītiem un atzītiem trešo valstu uzņēmumiem. Kopš 2022. gada februāra olas no Ukrainas caur Latvijas robežkontroles punktiem Eiropas Savienībā ievestas netiek. Olas no Ukrainas ieved caur citām dalībvalstīm, kur tās uz robežas tiek pārbaudītas.

Jāņem vērā, ka, tirgojot Ukrainas izcelsmes olas, uz to iepakojuma ir jābūt skaidri redzamai norādei par dējējvistu turēšanas metodi - “ES standartiem neatbilstoša”, kā arī jābūt norādītam izcelsmes valsts kodam, t. i. - UA. Līdz ar to, ja kādai personai vai organizācijai ir argumentēti iebildumi pret šo faktu, tas būtu jārisina, griežoties Eiropas Komisijā vai pie vietējā likumdevēja, kādēļ šāds lēmums ir spēkā. Tas nav “Lidl” lēmums.

Attiecībā uz olu sortimentu, vēlamies uzsvērt, ka “Lidl” veikalos, jau šobrīd pusi no piedāvātā fasēto olu sortimenta veido ārpus sprostiem dzīvojošo vistu dētās olas. Jau 2021. gada nogalē “Lidl Latvija” bija pirmais mazumtirgotājs Latvijā, kurš publiskoja ciešu apņemšanos sasniegt “Lidl” globāli nosprausto mērķi - 2025. finanšu gada laikā izbeigt sprostos dētu olu tirdzniecību. Tāpat "Lidl" savā solījumā iekļāva arī to, ka sprostos dēto vistu olas līdz 2025. gada beigām netiks izmantotas arī savu privāto zīmolu produktu izgatavošanā, piemēram, cepumos, kūkās utt.

Mēs kā uzņēmums ar sapratni uztveram dažādas informatīvas kampaņas, ko īsteno NVO vai privātpersonas, arī tās, kuras vērš sabiedrības uzmanību par dažādiem sociālajiem un dzīvnieku labturības aspektiem. Vienmēr esam atvērti sarunām, un tās jau regulāri notiek. Bet ikvienam, kas īsto kampaņas, ir jābūt atbildīgam par tām visos aspektos.



Viedokļi

Kā liels un starptautisks uzņēmums, kurš savā Latvijas birojā nodarbina vairākus simtus cilvēkus, esam atbildīgi par darbinieku drošību. Tāpēc ir izstrādātas konkrētas vadlīnijas, kādus sūtījumus mēs varam pieņemt. Pēc tam, kad “Lidl” birojā kurjers, tērpts starptautiski plaši pazīstamas transporta kompānijas formas tērpā piegādāja divas palielas kartona kastes ar zili dzeltenu lentu, konstatējām, ka sūtītājs nebija norādīts. Saskaņā ar mūsu drošības vadlīnijām, tas radīja papildu riskus drošībai. Mēģinot noskaidrot sūtītāju, tapa skaidrs, ka sūtījuma piegādē tika izmantota neētiska metode, proti, cilvēks, kurš piegādāja sūtījumus, bija ģērbts labi zināmas kompānijas apģērbā, bet izrādījās, ka nav šī uzņēmuma darbinieks.

Svarīgākais